Kā norāda dermatologs Dr. Raimonds Karls, biedrības «Dermatologi pret ādas vēzi» valdes priekšsēdētājs, vizīšu laikā tika aizpildīta pacientu izmeklēšanas anketa, kurā bija jānorāda ne tikai pacientu vecums, izglītība, bet arī detalizēta informācija par laiku, kas tiek pavadīts saulē, vai darbs ir saistīts ar ilgstošu uzturēšanos ārpus telpām, kā arī, vai pacientiem ir bijuši smagi saules apdegumi, vai tiek apmeklēti solāriji un, vai kāds no ģimenes locekļiem ir slimojis ar ādas vēzi. Pētījuma rezultāti liecina, ka vairāk kā 50 % ir bijuši smagi saules apdegumi, turklāt 60% no tiem, apdegumi ir bijuši vairāk par trim reizēm. Tomēr neraugoties uz izteiktiem apsārtumiem, vai pat sāpīgiem pūšļiem saules aizsarglīdzekļus izmanto tikai 20% pacientu.
«Lai gan šķietami valda uzskats, ka līdz ar izglītības līmeni paaugstinās arī iedzīvotāju informētības pakāpe, diemžēl kampaņas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju izpratne par riskiem saslimt ar ādas vēzi ir gaužām zema. 43% pacientu bija augstākā izglītība, vēl 30% speciālā profesionālā. Tomēr neraugoties uz to, zināšanas par to, kā pasargāt sevi no mākslīgā vai dabiskā ultravioletā starojuma ir niecīgas, vai arī ir gaužām vieglprātīga attieksme pret saules iedarbību uz ķermeni, jo pacienti neuzskata, ka piemēram tāds «nieks» kā ādas apsārtums var nodarīt kādu kaitējumu cilvēka veselībai. Varu teikt, ka uzsākot kampaņu, mēs bijām plānojuši, ka rezultāti būs slikti, taču tie nav slikti, bet gan katastrofāli», informē biedrības «Dermatologi pret ādas vēzi» valdes priekšsēdētājs, dermatologs Dr. Raimonds Karls.
No 267 pacientiem, kuriem tika aizpildīta pacientu izmeklēšanas anketa, aktīniskā keratoze tika diagnosticēta 37% pacientu, (34% sieviešu un 45% vīriešiem). Savukārt 36 pacientiem tika konstatēti dažādi citi ļaundabīgi ādas veidojumi. Turklāt vairākiem pacientiem tie bija pat vairāki.
Kampaņas «Dzīvo ar veselu ādu» ietvaros kopsummā iespēju iegūt dermatologu konsultāciju izmantoja apmēram 500 pacientu.
