Ukrainas un Krievijas konflikts Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi un tā dēļ šogad palēnināsies ekonomikas izaugsme, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks
Kā konflikts Ukrainā ietekmēs Latvijas ekonomiku: divi scenāriji (87)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Problēmas Ukrainas ekonomikā pašas no sevis nebeigsies, norādīja Kazāks un piebilda, ka, viņaprāt, ir divi galvenie scenāriji, kas atkarīgi no politiskā saspīlējuma dinamikas.
«Pirmais scenārijs ir vismierīgākais - proti, Ukraina saglabā savu vienotību, militārs konflikts neizceļas, situācija ļoti lēni, bet tomēr stabilizējas. Tomēr arī šajā scenārijā Latvijas uzņēmumiem, kas eksportē uz Ukrainu, viegli neklāsies - ekonomika ir vāja, parādsaistības lielas, politiska neskaidrība nozīmē lēmumu nepieņemšanu. Pirktspēju Ukrainā samazinās gan vājš valūtas kurss, gan politiska nestabilitāte un tirdzniecības problēmas ar Krieviju un citi faktori. Latvijas uzņēmumiem būs grūti Ukrainai gan pārdot preces, gan no turienes izvest līdzekļus, piemēram, pārdot uzņēmumu,» skaidroja Kazāks.
Otrs, diametrāli pretējs variants ir kaut vai ierobežots militārs konflikts ar ekonomiski nesamērojami sliktākām sekām, sacīja Kazāks, norādot, ka militārs konflikts iezīmē ļoti negatīvus ekonomiskus efektus arī globāli.
«Ietekme uz Latvijas ekonomiku būs tikai negatīva. Arī pirmā scenārija gadījumā gaidāms eksporta sarukums un Ukrainu, Krieviju un citām tā reģiona valstīm. Investīciju aktivitāte būs zemāka, jo uzņēmumi, visticamāk, būs ļoti piesardzīgi investēt to ražošanas jaudu palielināšanā, kur partneris ir šī reģiona valstis. Kopumā tā dēļ Latvijā izaugsme būs lēnāka - vēl arvien izaugsme, bet lēnāka. Ja notikumu attīstība būs ar lielāku konfliktu, ekonomiskās sekas arī, protams, būs negatīvākas,» sacīja Kazāks.
LETA jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
Rietumvalstis nosodījušas Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, kas, pēc analītiķu novērtējuma, var izraisīt nopietnāko starptautisko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma.