Krievija pirmdien oficiāli sāka projektu par tilta būvniecību uz Ukrainas Krimas pussalu, kuru pašlaik gandrīz pilnībā kontrolē bruņoti vīri, kas, visticamāk, ir no Krievijas armijas.
Krievija sāks būvēt tiltu uz Krimu (52)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva parakstīts dekrēts noteica, ka Krievijas valsts kompānija «Avtodor» ir projekta ģenerāluzņēmējs un līdz šā gada novembrim ir jāpabeidz inženieriskā izpēte.
«Mēs novērojam situācijas attīstību, tomēr ir lēmumi, kam ir saistošs raksturs,» Medvedevs sacīja par tiltu, par kura būvniecību Krievija vienojās ar Ukrainas bijušo valdību un tagad gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nedēļas nogalē saņēma parlamenta atļauju ievest Krimā karaspēku saistībā ar «Krievijas pilsoņu dzīvības apdraudējumu» šajā Ukrainas reģionā.
Melnās jūras pussala faktiski atrodas Krievijas armijas okupācijā. Pie Krievijas pēc palīdzības vērsās Krimas autonomās republikas vadība. Krimā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
Jaunais tilts savienos Krimas pilsētu Kerču ar garo Čuškas zemes joslu Tamaņas pussalā Krievijas Krasnodaras novadā. Plāni par tilta būvniecību pastāv jau vairākus gadu desmitus un pirmo reizi tika izstrādāti vēl Padomju Savienības laikā.
Vācijas armija tilta posma izbūvi sāka 1943.gadā, kad Krima atradās nacistu armijas okupācija. Padomju varas iestādes vēlāk pabeidza tiltu, bet tas tika iznīcināts pirms Otrā pasaules kara beigām.
Pašlaik 4,5 kilometrus plato Kerčas jūras šaurumu var šķērsot ar prāmi, kas gan ir bēdīgi slavens ar garajām rindām un slikto apkalpošanu.
Pagājuša gadsimta 90.gados tilta būvniecību lobēja toreizējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs.
Krievijas valdība un Janukovičs decembrī parakstīja līgumu par pasažieru, kravu un energoresursu transportēšanas savienojuma izbūvi.