Ņemot vērā Latvijas niecīgos iedzīvotāju resursus un valsts sporta politiku, Latvijas junioru un jauniešu vecuma basketbola izlasēm nepieklājīgi bieži izdodas izcīnīt vai vismaz pacīnīties par medaļām Eiropas čempionātā.
Norakstītie (40)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušā gada vasara bija tam spilgts apliecinājums. Tātad talantīgu bērnu mūsu zemē netrūkst, bet… Vai spējam to izmantot? Kur paliek Eiropas junioru čempionāta medaļnieki, kuri piecu minūšu laikā nespēj no jauniešu komandas līderiem kļūt par profesionālas basketbola komandas mehānisma skrūvītēm un uzgriežņiem?
Latvieši nav ne serbi, ne turki, ne itālieši un pat ne lietuvieši. Fiziski mēs nobriestam lēnāk. Jā, 19 gadu vecumā bāleliņš jau var dzert, pīpēt, mīlēt meitenes un pat tās apprecēt, bet fiziski viņš joprojām nav nobriedis profesionālajam basketbolam. Latvijas jauniešiem ir nepieciešami šie trīs, četri gadi, lai nobriestu un noķertu savus vienaudžus no dienvidu valstīm. Taču tieši 19-23 gadus vecie puiši (arī meitenes) Latvijas basketbolam nav vajadzīgi, ja vien uzreiz neiekož profesionālā sporta maizes klaipā.
Jaunatnes treneri nereti dzird pārmetumus, ka nespēj piedāvāt klubiem jau gatavu preci, taču zinoši jaunatnes treneri vienkārši glābj savus audzēkņus no neadekvātām slodzēm. Ķermeņa skelets aug ātrāk, bet muskuļi tam pielāgojas. Ja bērniem ātri sāk dot slodzes, tad muskuļi aug, bet ķermeņa augšana apstājas. Un tas basketbolam nepavisam nepiestāv, vai ne? Tādēļ svarīgākais ir tas, lai, jo īpaši, augumā garākie bērni būtu veikli un ar labu kustību dinamiku. Turpretī, ja brutāli tiek palielināta ķermeņa muskuļu masa, palielinās traumu risks, jo saišu aparāti vēl nav nobrieduši.
Četri gadi starp Jaunatnes līgu un profesionālo basketbolu ir laika posms, kurā spēlētājiem būtu jāattīstās, taču vai Latvijā tas ir iespējams? Netrūkst pašmāju speciālistu, kuriem elementāri trūkst paškritikas, lai atzītu – šobrīd nē.
Amerika? Latvijas basketbolistes tur jau ir kvalitātes zīme – slaidas, gudras un skaistas, tādēļ viņām atrast vietu augstskolās ir vieglāk nekā latvju puikām, kuriem līdzīgu Amerikā ir pilni pagalmi. Tur meklē gudrus pirmos numurus, jo skrējējiem un dankotājiem ir vajadzīga kustības virziena norāde. Vēl tiek meklēti arī labi ceturtie/piektie numuri, bet pārējiem tur nav iespēju izsities.
Jaunatnes līga un klubi vairāk vai mazāk, labāk vai sliktāk, bet tiek galā ar savām funkcijām, taču starpposma vienkārši nav. Kur gan palikt nevienam nevajadzīgajiem, norakstītajiem jauniešiem?
Jau tagad basketbola sabiedrība lielu paldies var teikt augstskolām, kuras atbalsta komandas, lai gan valsts nav izdalījusi augstskolu sportam nevienu eiro centu. Tās var piedāvāt vienīgi bezmaksas izglītību trim, četriem puišiem no komandas, kuri tad arī cīnās par šo iespēju.
Bet, kāpēc gan nevairot augstskolu sporta prestižu? Lai puiši, pabeidzot sporta skolu, zinātu, ka, ejot uz universitātes komandu, viņiem būs iespēja attīstīties, jo augstskolu komandas gatavo spēlētājus tiem retajiem Latvijas klubiem, kuri startē Eiropas kausos un varbūt kādreiz startēs Eirolīgā.
Ja šobrīd sporta skolas absolventi nav gatavi uzreiz ielēkt LBL komandās, tad tā būtu iespēja viņus iespēlēt pakāpeniski. Pirmajos divos studiju gados jaunietis būtu tikai 11./12. spēlētājs komandā, trešajā gadā – 8./9., bet augstskolas pēdējā gadā – jau cīnītos par vietu pamatsastāvā. Nu nevar prasīt no puikas, kura seju joprojām klāj pūtītes, lai viņš zem groza vinnētu elkoņu cīņu ar bārdainu onkuli.
Kāpēc lai Latvijas Basketbola līgā līdzās «Ventspils» un «Ventspils augstskolas» piemēram nebūtu komandu ar nosaukumiem «Jūrmala»/LU vai «Jelgava»/»BA Turība»? Studenti redzētu nākamo pakāpienu nevis tumsā taustītos pēc apzeltīta durvju roktura. Un štrunts par to, ja gadīsies kāds tukšais gads, jo jaunieši vismaz būs ieguvuši izglītību. Vai tad tas nav valsts interesēs?
P.S. Paldies par viedokli un sarunai veltīto laiku Latvijas Basketbola savienības (LBS) Treneru komisijas vadītājai Daigai Jansonei, Latvijas basketbola izlašu galvenajai ārstei Sandrai Rozenštokai un biedrības «Basketbola klubs Jūrmala» valdes loceklim Edgaram Abramam.