Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā sastāvdaļu fasētos pārtikas produktos, ir jāievieš obligāta izcelsmes marķēšanas sistēma, kas paredz norādīt ES dalībvalsti vai trešo valsti. To nosaka Saeimas Eiropas lietu komisijas trešdien pieņemtais lēmums, informē Saeimas Preses dienests.
«Šobrīd, izvēloties pārtikas produktus, kuru sastāvā ir gaļa, patērētājiem nav iespējas uzzināt tās izcelsmi. Taču ir skaidrs, ka informācija par izejvielu izcelsmi patērētājiem ir prioritāte. Izvēloties uzturā lietot, piemēram, Latvijā ražotu desu vai konservus, patērētāji noteikti vēlas zināt, vai tie ražoti no mūsu valstī audzētu dzīvnieku gaļas vai tomēr nē. Gaļas izcelsmes vieta ir būtisks faktors, jo informācija tikai par produkta ražošanas vietu ir nepilnīga – patērētājam nav iespējas uzzināt, vai Latvijā ražota produkta sastāvā ir mūsu valstī vai, piemēram, Ķīnā iegūta gaļa. Tāpēc, norādot gaļas izcelsmi, tiktu vēl vairāk atbalstīta Eiropas līmeņa produktu kvalitāte,» sacīja komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka ES ir noteiktas prasības attiecībā uz dzīvnieku labturības prasībām, tāpēc jebkura dalībvalsts kā gaļas izcelsmes vieta liecina par noteiktu kvalitāti.
Ierosinājums par nepieciešamību paplašināt prasības par obligāto izcelsmes valsts marķējumu saistīts ar neseno zirga gaļas skandālu ES, komisijas deputātus informēja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Gatis Ābele. Viņš sacīja, ka Eiropas Komisija (EK) šobrīd diskusijām piedāvā trīs iespējamos scenārijus. Pirmais, brīvprātīga izcelsmes valsts vai vietas marķēšanas saglabāšana, kā tas noteikts ES pašlaik. Otrais scenārijs paredz ieviest obligātu izcelsmes marķēšanas sistēmu, kuras pamatā ir dalījums ES vai ārpus ES valsts, vai arī ES vai konkrēta trešā valsts. Trešais EK piedāvātais scenārijs ir tas, kuru atbalsta Latvija.
Uz komisijas priekšsēdētājas jautājumu, kādas papildu izmaksas šīs prasības ieviešana radītu ražotājiem, ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš sacīja, ka to ir grūti prognozēt. Ja ražotājiem ir iespēja gaļas izcelsmes valsti vai vietu marķējumā norādīt brīvprātīgi, ražotājs var izmantot arī lētākas izejvielas, kas ļauj produkciju ražot ar zemākām izmaksām.
Komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) sacīja, ka līdz ar šādas prasības ieviešanu būtu nosakāms arī pārejas periods, kurā ražotājiem pakāpeniski jāpāriet uz obligātu gaļas izcelsmes norādīšanu produktu marķējumā. ZM valsts sekretāra vietnieks atzīmēja, ka šāda prakse ir ierasta.
Savukārt deputāts Ivars Zariņš (SC) uzsvēra, ka šāda prasība noteikti ir jāievieš, jo tas ir ceļš uz ilgtspējīgu zemkopības un valsts ekonomikas attīstību kopumā. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir jākļūst par līderi šī priekšlikuma virzīšanā uz pieņemšanu, jo līdz ar gaļas izcelsmes obligātu norādīšanu produktu marķējumā Latvija radītu lielāku savu produktu pieprasījumu iekšējā tirgū, tāpat tas būtu instruments Latvijas produkcijas popularizēšanai ārvalstīs.
