20% Latvijas jaunāko klašu audzēkņu ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Vidējais Latvijas skolēns interneta spēlēs vai sociālajos tīklos darbdienā pavada 3 - 4, bet brīvdienās - vairāk nekā piecas stundas, informēja Sendija Burka - Šaicanova, LĀB mediju projekta vadītāja.
Kustībām, regulārām fiziskām aktivitātēm un sporta nodarbībām ir būtiska nozīme ikviena cilvēka veselības saglabāšanā. Fiziskā aktivitāte ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība, kas nodrošina organisma attīstību, pasargā no slimībām un paaugstina darba spējas. Vienlaikus kustības aktivizē vielmaiņas procesus, stimulē elpošanu un asinsriti, labvēlīgi ietekmējot organisma sistēmas un funkcijas. Pretēji tam mazkustīgs dzīvesveids veicina aptaukošanos un saslimšanu, piemēram, ar sirds un asinsvadu slimībām un cukura diabētu.
Šobrīd vērojama tendence, ka fizisku aktivitāšu īpatsvars cilvēka dzīvē arvien samazinās. To veicina pārvietošanās ar sabiedrisko vai individuālo transportu, ilgstošs darbs pie datora un brīvā laika pavadīšana pie televizora. Diemžēl arvien mazkustīgāki kļūst arī bērni un jaunieši. Sporta stundu skaits kopējā izglītības programmā nav pietiekams un bieži nav kvalitatīvi piepildīts.
«Latvijas valstiskā un publiskā attieksme pret sportu ir ar kājām gaisā, ja ne noziedzīga», secina LĀB prezidents Pēteris Apinis, - «mediji piepilda kvadrātmetrus ar informāciju par citu valstu komandām, kurās spēlē vai uz rezervistu soliņa sēž kāds latvietis. Ne vārda par nacionālo čempionātu, kur nu vēl jaunatnes vai junioru sacensībām. Tā ir publiskā attieksme. Valstiskā attieksme veidojās 21. gs. sākumā, kad daudzās pilsētās tika sabūvētas halles vai ledus arēnas, kuru ekspluatācija šodien izrādījusies dārga, nepietiek naudas sporta skolu treneru algām. Valstiskā attieksme mums nozīmē iedot miljonu eiro valsts uzņēmuma naudas komandai, kurā puse spēlētāju ir svešzemnieki, nevis līdzvērtīgu summu sporta skolai, kas par to ļautu ikdienā sportot simtiem bērnu. Ministru kabinets par sportu runā tikai tad, ja tas ir eksports, atplaukst fotografējoties kopā ar olimpiešiem, bet aizbāž ausis, kad interešu izglītībā skolēniem jāgarantē līdzekļi sporta nodarbībām».
Latvijā 20% jaunāko klašu audzēkņu ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Vidējais Latvijas skolēns interneta spēlēs vai sociālajos tīklos darbdienā pavada trīs līdz četras, bet brīvdienās - vairāk nekā piecas stundas. Izglītības un zinātnes ministrija ignorē pasaulē pierādītus lielumus, ka regulāras sporta nodarbības paaugstina sekmes. Ar apgalvojumu, ka bērnu slodze esot par lielu, gadu no gada tiek atlikta trešās sporta stundas ieviešana. Sporta stundās dažādu iemeslu dēļ nepiedalās vairāk nekā 30% konkrētās klases audzēkņu (attaisnojoši dokumenti no vecākiem un ģimenes ārstiem, skolas vadības mākslīgi radītas citas paralēlās aktivitātes un nodarbes).
Lai aktualizētu bērnu un jauniešu mazkustības problēmu, LĀB rīko paplašinātu nozares ekspertu tikšanos, aicinot tajā piedalīties uztura speciālistus, rehabilotologus, sporta pedagogus, Saeimas deputātus, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjus un sabiedriskās organizācijas.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) 25.martā plkst.15:00 rīko diskusiju «Kustība un fiziskās aktivitātes Latvijas bērnu veselības sistēmā».
