Pērn jau otro gadu pēc kārtas Eiropā ievērojami samazinājās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits. Provizoriski dati liecina, ka salīdzinājumā ar 2012.gadu tas sarucis par 8 %, savukārt no 2011. līdz 2012.gadam — par 9%. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībai (ES) patlaban ir visas cerības sasniegt stratēģisko mērķi no 2010. līdz 2020.gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, «Apollo» uzzināja Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecībā.
Satiksmes drošības uzlabošana ir viens no lielākajiem Eiropas panākumiem. Bojāgājušo skaita samazināšanās par 17% kopš 2010.gada nozīmē 9000 izglābtas dzīvības.
«Transporta drošība ir kā Eiropas preču zīme. Tāpēc ir tik svarīgi, ka 2012.gada labie rezultāti nebija tikai atsevišķs panākums. Es lepojos, ka ES nu ir gatava sasniegt 2020.gadam izvirzīto ceļu satiksmes drošības mērķi. Tomēr uz Eiropas ceļiem ik dienu vēl iet bojā 70 cilvēku, tāpēc eiforijai nav pamata. Mums jāturpina kopīgais darbs visos līmeņos, lai vēl vairāk uzlabotu drošību uz Eiropas ceļiem,» sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par mobilitāti un transporta politiku atbildīgais Eiropas komisārs Sīms Kallass.
Valstu statistikas dati liecina, ka ceļu satiksmē bojāgājušo skaits visā ES joprojām krietni atšķiras. Eiropas Savienībā gada laikā satiksmes negadījumos uz miljonu iedzīvotāju vidēji ir gājuši bojā 52 cilvēki. Vismazāk bojāgājušo ir Lielbritānijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Dānijā — tur uz miljonu iedzīvotāju ir tikai aptuveni 30 bojāgājušie. Visvairāk progresējušas ir Spānija, Vācija un Slovākija, kas nu ir pievienojušās tradicionāli vadošajām valstīm.
Vēl tikai 2011.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu diemžēl izdevās samazināt tikai par 2%. Tomēr 9% samazinājums 2012.gadā un 8% 2013.gadā nozīmē, ka dalībvalstis ir uz īstā ceļa, lai sasniegtu stratēģisko mērķi.
Citas dalībvalstis (Polija, Bulgārija, Horvātija, Latvija, Lietuva un Grieķija) arī ir guvušas panākumus, taču satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits tajās joprojām krietni pārsniedz ES vidējo. Tāpēc šīs valstis tiek mudinātas veltīt lielākas pūles stāvokļa uzlabošanai. Situācijai Latvijā, kur ceļu satiksmes drošības stāvoklis iepriekšējā gadā diemžēl nav uzlabojies, būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir palielinājies arī Maltā un Luksemburgā, lai gan kopējie skaitļi šajās valstīs ir tik mazi, ka lielas procentuālās atšķirības starp diviem gadiem tomēr nav statistiski nozīmīgas.
Vēl viena satraucoša statistikas tendence ir saistīta ar neaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem. Dzīvību zaudējušo gājēju skaits samazinās mazākā mērā nekā gaidīts, un pēdējā laikā ir pat pieaudzis bojāgājušo velosipēdistu skaits. To daļēji var izskaidrot ar to, ka arvien vairāk cilvēku brauc ar velosipēdu. Dalībvalstīm šajā ziņā ir sarežģīts uzdevums: mudināt cilvēkus biežāk izšķirties par labu velosipēdam, nevis auto, un vienlaikus gādāt par riteņbraucējiem drošu satiksmi.
