Būvvaldes pieņemšanas komisija ceturtdien, 3. aprīlī, ekspluatācijā pieņēma Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles pamatu pastiprināšanas projekta darbus, portālu «Apollo» informēja Aigars Štāls, sabiedrisko attiecību speciālists.
Pabeigta Sv. Trīsvienības baznīcas pamatu stiprināšana (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tagad ir apturēts pamatu sēšanās process, kas ilgus gadus bija šīs kultūrvēsturiskās būves bojāšanās viens no galvenajiem cēloņiem. Tagad ir nodrošināti apstākļi ēkas tālākajai pastāvēšanai, draudzes kalpošanai, ērģelmūzikas koncertiem un citām baznīcas kā Liepājas bīskapa katedrāles funkcijām,» gandarīta par paveikto ir pasūtītāju pārstāve Kristīne Liepa.
Arī galvenā būvuzņēmēja SIA «Mikropāļi» valdes loceklis Dainis Mūsiņš uzskata, ka ir nodrošināta objekta ilglaicīga izmantošana nākotnē. «Pāļi ar gadiem kļūs tikai stiprāki!»
Laika posmā no 2012. gada decembra pamata sienu un baznīcas kolonnu apakšā iestrādāti 446 tā sauktie injekcijas pāļi deviņu metru dziļumā un 24 pāļi – četru metru dziļumā.
Pāļi ierīkoti gan pamatu iekšpusē, gan ārpusē, kā arī četrās vietās pa katras kolonas kontūru. Daži pāļi ierīkoti arī no pagraba grīdas līmeņa. Pāļu urbšana, urbuma vietas aizpildīšana ar cementa masu un metāla armatūru veikta pēc tehnoloģijas, kas nerada vibrāciju.
Pagrabā veikta arī mūra pilastru stiprināšana ar metāla režģa aptveri un bultskrūvēm, un rūpīga velvju un sienu plaisu aizpildīšana.
Pamatu stiprināšanas tehniskais projekts izstrādāts, pamatojoties uz 2008. gada oktobrī un novembrī veiktajiem apsekojuma un kontrolurbumu datiem, ņemot vērā tehniskā apsekojuma datus un ģeotehnisko izpēti, ko veica a/s «Komunālprojekts» 1996. un 2006. gadā, kā arī citu speciālistu, arī no Vācijas un Somijas, iepriekš veiktos pētījumus un novērtējumus.
Tehniskajā izpētē secināts, ka ēka balstās uz koka pāļiem un koka režģogu, kas izvietoti zem nesošajām sienām un 12 kolonām. Taču koka pāļu augšējā daļa un režģogs «mainīgā gruntūdens līmeņa robežās sairst no puves, līdz ar to notiek nesošo sienu un kolonnu nevienmērīga sēšanās».
Paveiktais apjomīgais darbs tagad nodrošina būves slodzes pārnešanu uz blīvās smilts grunti un jaunajiem cementa/betona javas pāļiem zem baznīcas.
Injekcijas pāļi ir tehnoloģija, kas izstrādāta Itālijā pēc Otrā pasaules kara, kad tur bija nepieciešams akūti veikt vēsturisko ēku atjaunošanu.
Darbu gaitā viena no arhitektu un pasūtītāju prasībām bija nodrošināt maksimālu interjera saglabāšanu: sienu apdari, grīdu, mēbeles, citus baznīcas piederumus, kā arī esošās inženierkomunikācijas: apkuri, ūdensvadus, elektrotīklus. Tāpēc rūpīgi tika pārdomāta darbu veikšanas kārtība, lai samazinātu interjera demontāžas darbus, lai izvairītos no arhitektūras elementu un kultūrvēsturiskās apdares pārveidojumiem. Šīs prasības tika ievērotas, vienlaikus nodrošinot arī dievkalpojumu norisi.
Atsedzot pamatus un grīdas baznīcas iekšpusē, atklājās, ka apakšā iemeties brants (īstā mājas sēne), kas nodara pamatīgus postījumus sienām, velvēm, koka konstrukcijām.
Lai apkarotu šo bioloģisko ēkas ienaidnieku, tika pieņemts lēmums izdarīt labojumus tehniskajā projektā un veikt papildu pasākumus: izņemt inficēto grunti zem grīdas, veidot baznīcas grīdas daļu no pilniem māla ķieģeļiem, apstrādāt konstrukcijas ar pretsēnes un pretrupes šķīdumiem un gruntsgabalā ap ēku veikt augsnes planēšanu, lai nodrošinātu lietusūdens aizplūšanu no pamatiem un sienām. Gadu desmitos ap baznīcu sakrājies zemes kultūrslānis neļāva žūt mūriem un velvēm, tādejādi veicinot branta attīstību un koka trupēšanu.
Pamatu stiprināšana un papildu darbi veikti ES ERAF līdzfinansētā projekta «Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana» ievaros.
Minētais projekts paredz arī jumta renovāciju un vides pieejamības risinājumu ieviešanu, kas šobrīd vēl turpinās. Projekta aktivitātēm noslēguma termiņš ir šā gada 2014. gada augusts.
Pamatu stiprināšanas kopējās izmaksas (pēc pasūtītāja apliecinājuma) EUR 449 574,76 (LVL 315 962,94), no šīs summas pusi sedz Eiropa. Pārējo naudu draudze piesaistījusi ziedojumu veidā, uzrunājot atbalstītājus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Arī Liepājas pašvaldība 2011. gada septembrī baznīcas atjaunošanai ir piešķīrusi līdzekļus – 56 914,80 EUR (LVL 40 000) apmērā.
Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir pieci gadi.
Uzziņai:
Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas būvniecība ir sākta 1742. gadā, nozīmīgākās pārbūves notikušas 1865. – 1866. gadā, kad pabeidza torņa būvi.
Baznīca ir monumentāla baroka celtne ar greznu un vienotu baltu un zeltītu rokoko stila interjeru.
Dievnams glabā daudzas mākslas un kultūrvēsturiskās vērtības, tostarp unikālu instrumentu, kāda otra nav – pasaulē lielākās ērģeles ar mehānisko traktūru. Ērģeles no 1773. līdz 1779. gadam būvējis viens no tā laika slavenākajiem ērģeļu būvētājiem Heinrihs Andreass Konciuss.
2008. gadā firma A.I.G izstrādājusi baznīcas restaurācijas koncepciju, pirms tam veicot arī arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Par ēkas atjaunošanas pamatmetodi atzīta konservācija un restaurācija.
2008. gada septembrī baznīcā likvidēti ķirmji. Vācu uzņēmums «Romer BioTec» speciālisti katedrāles iekštelpas apstrādāja ar metilbromīda gāzi. Ķirmju apkarošanai izmantots finansējums, ko sagādājusi Kurzemes Bruņinieku apvienība no Vācijas – aptuveni 28 000 latu, kā arī Liepājas domes 1300 lati un atjaunošanas fonda rīkotajos labdarības koncertos saziedotie līdzekļi.