Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) sestdien paziņoja, ka Latvijas varas iestādes ignorē nepilsoņu tiesības, atsakoties uzklausīt ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas, kas cita starpā aicina Latviju pārskatīt Valsts valodas likumu un tā piemērošanu.
«Šīs valsts varas iestādes ar saviem izteikumiem demonstrē pilnīgu ignoranci pret «nepilsoņu» un Latvijas valodu minoritāšu pārstāvju tiesībām, kā arī atklātu necieņu pret savām starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā,» teikts sestdien publicētajā Krievijas ĀM komentārā.
«Mēs esam vīlušies par to, ka ir nepamatoti noliegta nopietnās masveida «nepilsonības» problēmas esamība, kas aptver apmēram 15% iedzīvotāju, tas ir, vairāk nekā 300 tūkstošus cilvēku. Šiem cilvēkiem, pat neraugoties uz to, ka viņi ir dzimuši un dzīvo Latvijā, likumdošanas ceļā ir liegta iespēja izmantot daudzas pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Komitejas rekomendāciju novērtējums, kuru sniegušas Latvijas amatpersonas, demonstrē, ka varas iestādēm pilnīgi nav vēlēšanās risināt šo un citas sabiedrībai ne mazāk svarīgas problēmas,» teikts Krievijas ĀM komentārā.
«Neizpratni izraisa arī mēģinājums nosaukt par diskriminējošu rekomendāciju pārskatīt Valsts valodas likumu, kas pašreizējā formā rupji pārkāpj nacionālajām minoritātēm piederošo personu tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā. Nav redzams saprātīgs pamatojums Latvijas varas iestāžu atteikumam uzklausīt komitejas rekomendācijas attiecībā uz plānoto vidējās izglītības reformu par visu vidējo mācību iestāžu pāreju uz apmācību latviešu valodā,» teikts Krievijas ĀM komentārā.
«Mēs ceram, ka šīs valsts varas iestādes nekavējoties izpildīs Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas, kas vērstas uz Latvijas saistību izpildi pēc starptautiskā Pilsonisko un politisko tiesību pakta,» teikts Krievijas ĀM komentārā.
ANO Cilvēktiesību komiteja 27.martā publiskoja rekomendācijas, kuras tā pieņēma pēc Latvijas kārtējā ziņojuma par ANO 1966. gada Pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildi Latvijā līdz 2013. gada beigām izskatīšanas. Ziņojums tika izskatīts komitejas sesijas laikā 2014. gada 12. un 13. martā Ženēvā.
Ziņojumā, kas sagatavots pēc tikšanās ar Latvijas amatpersonām, ANO komiteja norādījusi uz nepilsoņu statusu un valodas minoritāšu situāciju.
Tā paudusi bažas par «valodas prasmes prasības diskriminējošo ietekmi uz nodarbinātību un darba iespējām minoritāšu grupu pārstāvjiem, kā arī par nepilsoņu iedzīvotāju izslēgšanu no noteiktām profesijām privātajā sektorā».
ANO institūcija aicinājusi Latviju «pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka pilnībā» tiek īstenotas starptautiskā līgumā noteiktās cilvēktiesības un tiek veicināta integrācija.
Komiteja aicināja pārskatīt valodu likumu, lai «nodrošinātu, ka jebkādi ierobežojumi to cilvēku tiesībām, kas runā citās valodās, nevis latviešu, ir saprātīgi, samērīgi un nav diskriminējoši», kā arī atvieglotu viņu saziņu ar varas institūcijām.
Latvijai ir jāapsver iespējas paplašināt to cilvēku loku, kam tiek nodrošināta bezmaksas valodu apmācība, un jāizbeidz valodu minoritāšu izglītības budžeta samazinājums, sacīts ziņojumā.
ANO Cilvēktiesību komitejā ir 18 eksperti, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem. Komiteja raugās, kā tiek izpildīts Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
