Lasītāja stāsts: Skarba pieredze, meklējot darbu Latvijā (803)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: laverrue, CC BY-SA 2.0

«Gribēju nedaudz padalīties savā pieredzē, domāju, ka ļoti daudziem tas šķitīs interesanti,» vēstulē portālam «Apollo» raksta kāds lasītājs, kurš vēlējās padalīties savā pieredzē, atgriežoties no ārzemēm mājās un uzsākot darba meklējumus.

Lasītājs Jānis raksta, ka ir 26 gadus vecs vīrietis, kuram līdz šim ir veicies - pēc vidusskolas ticis labā augstskolā un sācis strādāt lielā starptautiskā kompānijā.

«Pirmais kurss pabeigts izcili un darbā iegūts paaugstinājums pēc deviņiem mēnešiem, laba alga Latvijā, viss šķiet ideāli, taču tad pienāca krīze, bet darbā tiku ļoti novērtēts un, lai arī krīzes dēļ Latvijas ofiss tika slēgts, man vienīgajam tika piedāvāts projekta menedžera amats Dānijā, Kopenhāgenā, ļoti laba alga, atmaksāts dzīvoklis, automašīna, viss kā sapnī, tāpēc nedomājot pieņēmu piedāvājumu un izstājos no augstskolas,» raksta Jānis. Vēlāk sekojuši akadēmiskie gadi, taču lasītājs skolā neatgriezās.

Pēc diviem Kopenhāgenā nostrādātiem gadiem Jānis saņēmis piedāvājumu kļūt par galveno menedžeri lielā ASV kompānijā, kas darbojas Eiropā. Tādā veidā dažu gadu laikā izdevies uzkāpt pa karjeras kāpnēm, kā arī izpalīdzēt ģimenei atmaksāt visus kredītus.

«Līdz 2013.gada decembrī nāca tās sajūtas, ka gribu būt Latvijā, negribu aizbraukt pāris reizes gadā, redzēt, kā vecāki sarūk, mati paliek baltāki un baltāki, tāpēc uzdevu sev jautājumu, ko vēlos dzīvē un vai tiešām šis glamūrs ir tā lieta,» raksta Jānis.

«Paskatījos CV - pieredze ļoti laba. Labi, nav pabeigta augstskola, bet ir darba pieredze latviešu un angļu valodā izcilā līmenī, spāņu un franču minimālā līmenī, bet krievu valoda tikai saprašanas līmenī. Uzrakstīju atlūgumu un devos mājup, nosvinēju Ziemassvētkus un 2014.gadā sāku meklēt darbu. Sākumā meklēju darbu savā nozarē, tiku gandrīz uz visām intervijām, kurām pieteicos. Sapratu, ka šeit nebūs tūkstoši, bet esmu nolēmis - kā būs tā būs. Deviņas no desmit intervijām vada cilvēks, kam grūtības ar latviešu valodu un visas intervijas praktiski beidzas krievu valodas nezināšanas dēļ,» savā pieredzē dalās lasītājs.

Viņš atklāj, ka, laikam ejot, sācis sūtīt pieteikumus uz teju visiem biroju amatiem, taču gandrīz visur krievu valodas nezināšanas dēļ saņemts atteikums. «Bija viens piedāvājums strādāt par minimālo algu, bet savu pieredzi un inteliģenci tomēr uzskatu par vērtīgāku,» raksta lasītājs, norādot, ka vienā no intervijām kāds vadītājs atzinis, ka labāk noalgos cilvēku, kurš knapi runā latviski, bet ne tādu, kurš knapi runā krieviski.

«Tajā pašā laikā no portāla, kas nodarbojas ar darba meklēšanu, esmu saņēmis divus piedāvājumus ārpus Latvijas par vecāko projektu menedžeri. Tā ir lielākā sāpe, ka, atgriežoties savā dzimtenē, tu tiešām meklē, neslinko, tev ir augstvērtīga pieredze, bet neesi nevienam vajadzīgs,» viņš raksta.

Lasītājs norāda, ka līdz vasaras sākumam vēl cītīgi meklēs darbu un nepadosies, bet, ja nekas nemainīsies, tad nebūs bijis lemts. «Tikai tagad saprotu, kāpēc cilvēki saka, ka viņi nav vajadzīgi savai valstij,» viņš rezumē.

Komentāri (803)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu