Ungārijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās, visticamāk, uzvarēs esošā premjerministra Viktora Orbana pārstāvētā konservatīvā partija «Fidesz».
Ungārijā notiek parlamenta vēlēšanas (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taču lielus panākumus aptaujas prognozē arī galēji labējai Kustībai par labāku Ungāriju («Jobbik»).
Viena no pēdējām aptaujām konservatīvajiem sola 36% balsu, kamēr par «Jobbik» grasās balsot 15% ungāru. Savukārt apvienotajam kreiso sarakstam atliek vien cerēt uz 18% balsu.
Tādējādi «Fidesz» varētu iegūt pietiekami daudz balsu, lai atkal izveidotu valdību bez citu partiju atbalsta. Tomēr šoreiz konservatīvajiem, domājams, neizdosies parlamentā izcīnīt divu trešdaļu vairākumu, kas ļauj veikt grozījumus konstitūcijā.
50 gadus vecais Orbans sevi pasniedz kā nacionālās suverenitātes aizstāvi, un, spītējot Briselei, viņš spējis ierobežot gan lielo banku, gan ārvalstīm piederošo uzņēmumu darbību.
Premjers uzsver, ka tas bijis nepieciešams Ungārijas nedrošās finanšu sistēmas nostiprināšanai. Tā vārdā Budapešta nacionalizējusi arī privātos pensiju fondus, kuros atrodas 14 miljardi dolāru.
Orbans pārvēlēšanas gadījumā sola turpināt savu līdzšinējo politiku un saglabāt stingru valsts kontroli pār enerģijas cenām un ārvalstu valūtās ņemto kredītu procentiem.
Lai gan Budapeštas politika ir aizbiedējusi daļu ārvalstu investoru, paši ungāri atzinīgi novērtējuši gan ienākumu nodokļa samazināšanu, gan sarukušos elektroenerģijas rēķinus mājsaimniecībām.
Tikmēr Orbana pretinieki apsūdz viņu demokrātijas un vārda brīvības ierobežošanā.
Daļa ungāru, īpaši depresīvajā ziemeļaustrumu reģionā, tomēr neuzskata, ka četri gadi, kuros pie varas bijuši konservatīvie, nesuši tiem vērā ņemamu dzīves līmeņa paaugstināšanos.
Tos centusies pārliecināt kreiso partiju izveidotā alianse Atilas Mesterhāzi vadībā, kas sola pazemināt cenas pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, vienlaikus paaugstinot minimālo algu. Taču lielāko daļu vēlētāju šie solījumi nav pārliecinājuši.
Kreisos, kas cieta graujošu sakāvi jau 2010.gadā, joprojām vajā gan iekšējās nesaskaņas, gan korupcijas skandāli.
Tāpēc daudzi vēlētāji, kuri vīlušies «Fidesz», grasās balsot par «Jobbik», kas svētdien varētu iegūt pat piektdaļu balsu.
Galēji labējo panākumi nacionālā parlamenta vēlēšanās, domājams, nodrošinās tiem vēl lielākas sekmes maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.