Jūrmalā, Mellužos kanalizācijas notekūdeņi piesārņo Rīgas jūras līča ūdeņus, šodien ziņo laikraksts «Diena».
Mellužos kanalizācijas notekūdeņi piesārņo jūru (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pāris kilometru no Bulduru, Dzintaru un Majoru pludmalēm, arī tām, virs kurām pagājušajā peldsezonā plīvoja Zilais karogs, Rīgas jūras līcī ieplūst kanalizācija. Vairāki Mellužu privātmāju iedzīvotāji Dienai atklāj, ka viņi pret pašu gribu kļuvuši par vides piesārņotājiem.
Privātmāju īpašniekiem nav iespējas pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tādēļ katrs kanalizācijas novadīšanas problēmu risina pa savam. Vieni ierīko izsmeļamās nosēdakas, kas ik pa laikam jāizsūknē. Lai nenāktos tik bieži saukt speciālo transportu daudzi ļaujot daļai kanalizācijas iesūkties zemē. Savukārt tā ar gruntsūdeņiem ietek jūrā.
Iedzīvotāji arī pieļauj iespējamību, ka daudzu namu kanalizācija nonāk ne vien gruntsūdeņos, bet tiek ieplūdināta grāvjos. Kā apgalvo «Diena», no vairākām ēkām līdz ceļmalu grāvjiem izbūvētas caurules, pa kurām plūst piesārņots ūdens, kas pretī Kanālu ielai ietek Rīgas jūras līcī. Turpat SIA «Jūrmalas ūdens» uzstādīta zīme vēsta, ka tas esot nepiesārņots lietus ūdens un gruntsūdens, taču mellužnieki norāda, ka tas ir privātmāju ateju saturs un cita veida kanalizācija.
Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides (LRV) pārvaldes Resursu kontroles daļas vecākais inspektors Pēteris Pildiņš laikrakstam norādījis, ka sūdzības par vides piesārņošanu Mellužos un citur Jūrmalā neesot saņemtas, tāpēc arī tur nekādas pārbaudes par iespējamo jūras piesārņojumu nav tikušas veiktas. «Grāvji, kas ietek jūrā, ir SIA «Jūrmalas ūdens» apsaimniekošanā, kam arī jāveic ūdens kvalitātes analīzes. Zinu, ka ir privātmājas, kam uzstādītas savas attīrīšanas iekārtas un izveidoti legāli izvadi grāvjos. Pārējos namos jābūt vai nu krājrezervuāriem ar izvešanu, vai nosēdakām,» skaidro Pildiņš.
VVD LRV Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja vietnieks Jānis Lapsiņš bilst, ka gadījumi, kad kanalizācija tiek novadīta meliorācijas grāvjos, mūsu valstī neesot retums, bet šāda rīcība traktējama kā vides piesārņošana, par ko paredzēts administratīvais sods no 70 līdz 700 eiro.
Līdzīga situācija esot arī citos pilsētas rajonos. Pašlaik 75% jūrmalnieku ir piekļuve centralizētajai ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmai.
Nesen SIA «Jūrmalas ūdens» piesaistījusi Eiropas Savienības līdzfinansējumu, pateicoties kuram vairākos pilsētas rajonos tiks paplašinātas komunikācijas - Kauguros, Slokā, Mellužos, Vaivaros un Asaros kopumā plānots izbūvēt 58 kilometrus ūdensvada un 38 kilometrus pašteces kanalizācijas. Savukārt Mellužu-Valteru rajons tiks arī pie divām notekūdeņu sūkņu stacijām.
Kopumā projektam atvēlēti 18 miljoni latu, un darbus plānos pabeigt līdz nākamā gada beigām. Katras mājas īpašniekam pie jaunizbūvētajiem tīkliem gan būs jāpieslēdzas par personīgajiem līdzekļiem.