Vācu sirmgalvja Kornēliusa Gurlita pārstāvis pirmdien paziņojis, ka uz vienu naudas izteiksmē nenovērtējamu franču mākslinieka Anrī Matisa gleznu pieteikušies divi iespējamie mantinieki.
Uz Gurlita dzīvoklī atrastu Matisa gleznu pieteicies otrais iespējamais mantinieks (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā jau ziņots, 2012.gadā policija Gurlita dzīvoklī Minhenē atrada aptuveni 1500 nacistu nolaupītas gleznas un zīmējumus. Tagad viņa Zalcburgas miteklī atrastas vēl 238 gleznas.
81 gadu vecais Gurlits pagājušajā mēnesī sacīja, ka esot gatavs atdot patiesajiem īpašniekiem nacistu nolaupītos darbus, sākot ar Matisa gleznu «Sēdoša sieviete». Tagad uz to pieteicies jau otrais iespējamais likumīgais mantinieks.
Līdz tam norisinājās pārrunas par gleznas atdošanu prominentā Parīzes mākslas kolekcionāra Pola Rozenberga mantiniekiem. Taču, kā pirmdien pavēstīja Gurlita pārstāvis, tagad esot pieteicies otrs vārdā nenosaukts pretendents.
Gurlita advokāts Kristofs Ēdels norādīja, ka «likums uzliek pienākumu» izskatīt prasību. Ja glezna tiktu atdota nepareizajam īpašniekam, Gurlitam draudētu tiesu darbi.
«Taču nav mainījusies mūsu skaidri paustā apņemšanās atdot attiecīgās gleznas,» uzsvēra Ēdels.
Matisa gleznā, kas radīta 20.gadu vidū, attēlota tumšmataina sieviete puķainā kleitā, kura sēž atzveltnes krēslā.
Policijas nodaļa, kas atbildīga par mākslas darbu zādzībām, arī vēl nav noteikusi gleznas patieso īpašnieku, teica Gurlita pārstāvis. Viņš atteicās izpaust iespējamā mantinieka vārdu vai tautību.
Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot no līdzekļiem, kurus ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem mākslas darbiem.
Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus 30.-40.gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.
Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Pikaso, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana darbi.
Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.
Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atrasti.