Dombrovskis: Dobeles gāzes krātuve varētu kalpot kā reģionālās nozīmes gāzes avots (23)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Dobeles gāzes krātuve varētu kalpot kā reģionālās nozīmes gāzes avots, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Ekonomikas ministrijā biznesa portālam «Nozare.lv» stāstīja, ka pagājušajā nedēļā Dombrovskis apmeklēja Vāciju, kur tikās ar šīs valsts amatpersonām, lai spriestu par Latvijas un visa reģiona enerģētisko neatkarību.

Ministrs tikās ar Vācijas parlamenta Ekonomikas un enerģētikas komitejas deputātiem un Vācijas industrijas apvienības (BDI) pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Krievijas un Ukrainas krīzes iespējamo ietekmi un Latvijas un visa reģiona enerģētisko neatkarību.

Dombrovskis informēja Vācijas parlamenta locekļus par iespējām risināt starpsavienojumu kapacitātes jautājumu, kā arī veidot, iespējams, reģionālas nozīmes gāzes krātuvi, izmantojot Dobeles pazemes krātuves potenciālu.

«Iespējams, ir laiks atcerēties par unikālo zemes dzīļu iespēju Dobelē - šī gāzes krātuve varētu kalpot kā reģionālās nozīmes gāzes avots un risināt enerģētiskās neatkarības problēmu,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

Tāpat Dombrovskis tikās arī ar Vācijas Kancleres Angelas Merkeles biroja ekonomiskās direkcijas vadītāju profesoru Larsu Henriku Rēleru. Arī šīs sarunas galvenā tēma bija enerģētiskās neatkarības jautājumi un iespējas izmantot Dobeles gāzes krātuves potenciālu, nodrošinot stratēģiskos gāzes krājumus un alternatīvo piegādi visam reģionam.

Ekonomikas ministrijā stāstīja, ka 2011.gadā Latvijā tika pabeigts «TEN-E» programmas laikā finansēts pētījums par iespējām attīstīt pazemes gāzes krātuvi Dobelē, kas apliecina, ka Dobeles pazemes dabasgāzes krātuve varētu kļūt par lielāko Eiropā un tā gāzes glabāšanai ir piemērota gan ģeoloģiski, gan ekonomiski.

Aplēses liecina, ka šīs gāzes krātuves kopējā ietilpība varētu būt ap desmit miljardiem kubikmetru dabasgāzes, no kuriem pieci miljardi kubikmetru ir bufergāze. Salīdzinājumam, Inčukalna pazemes gāzes krātuves lielākā kapacitāte ir aptuveni 4,47 miljardi kubikmetru, no kuriem 2,32 miljardi kubikmetru ir aktīvā jeb regulāri izsūknējamā dabasgāze.

Ekonomikas ministrs apmeklēja Vāciju no 8.aprīļa līdz 10.aprīlim, lai piedalītos «East Forum Berlin» debatēs un paneļa diskusijās, kā arī lai tiktos ar Vācijas amatpersonām.

Jau ziņots, ka iespējamā Dobeles gāzes krātuves izmantošana tikusi pieminēta sarunās ar Polijas pārstāvjiem. Polija par Latvijas gāzes krātuvju izbūves potenciālu sāka interesēties 2011.gadā, kad ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu Transeiropas enerģētikas infrastruktūras tīklu instrumenta gaitā tika pabeigts izpētes projekts «Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo izveidi Latvijā, Dobeles rajonā».

Iepriekšējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» pauda, ka Dobeles gāzes krātuvei ir jēga, ja par to ir interese Eiropā, ja krātuves jauda un resursi ir nepieciešami Eiropas kopējai gāzes apgādes sistēmai. «Pamata priekšnoteikums ir, vai Eiropā šāda gāzes glabātuves kapacitāte ir nepieciešama. Ja ir, tad ir potenciāls,» teica ministrs.

Komentāri (23)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu