Vērtējot iespēju, ka Nepilsoņu kongress nosūtītu «palīdzības» lūgumu Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) atzina, ka sprādzienbīstama situācija saglabāsies vienmēr, bet ir jautājums - cik spēcīgs ir šis lādiņš. «Vai tās ir mazas petardes, ko pagalmā uzspridzināt ar nelielu blīkšķi, vai tomēr tas var izrādīties kas skaļāks un sāpīgāks?» intervijā Latvijas Avīzei pauda Latkovskis.
«Es domāju, ka uz Latvijas krieviem nevajadzētu skatīties kā uz kaut ko viendabīgu. Man gan nav pētījumu, taču intuitīvi ir sajūta, ka liela daļa no viņiem tomēr ir orientēta proeiropeiski,» viņš sacīja,
Komentējot kādas aptaujas datus, kuras rezultāti atklāja, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, lielākoties krievi, saprotoši izturas pret Krievijas darbībām Krimā un atbalsta Putinu, Latkovskis norāda, ka šos rezultātus neapšauba, taču norādīja, ka Krimas gadījumā nedrīkst jaukt divas lietas.
Viņš paskaidroja: «Viena ir jautājums par to, cik Krima kultūrvēsturiski ir piederīga Ukrainai. Arī man tas šķiet gana interesantas diskusijas vērts jautājums. Pavisam cita lieta ir tas brutālais veids, kā Krievija Krimu «paņēma». Tas ir atkritiens uz vismaz 1940.gadu. Starptautiskajā politikā joprojām vislabāk savu var panākt ar dūres spēku. Lielajām impēriskajām nācijām tas varētu patikt, taču latviešiem to dūrīšu ir par maz.»
Latkovskis, runājot par Latvijas krievu noskaņojumu, atminas kādu pirms vairākiem gadiem veiktu pētījumu, kur aptuveni 30% bija izteikušies, ka jūt piederību Krievijai. «Tas nenozīmē, ka viņi grib Latviju Krievijas sastāvā, taču nedrīkst arī nerēķināties, ka Krievija viņiem vienmēr būs nostalģiski pievilcīga,» viņš sacīja intervijā Latvijas Avīzei.
