Top nosacījumi, kas jaunajām ģimenēm palīdzēs iegādāties mājokli (33)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TheAlieness GiselaGiardino²³, CC BY-SA 2.0

Tuvāko mēnešu laikā plānots izstrādāt nosacījumus valsts atbalsta programmai, kas palīdzēs iegādāties mājokli jaunajām ģimenēm.

Iecerēts atbalstīt ģimenes, kurām ir problemātiski saņemt aizdevumu, bet materiālais stāvoklis ļauj sekmīgi veikt ikmēneša maksājumus. Galvenais programmas nosacījums - fiziska persona var saņemt vienu aizdevumu vienu reizi mūžā.

Mērķis ir piešķirt galvojumu jebkurai ģimenei mājokļa iegādei jebkurā teritorijā Latvijas robežās. Kā ķīla var būt gan tipveida projekti, gan jaunuzceltas mājas. Programmas izvērtēšanas laikā tika sabalansēti riski ar vajadzībām. Kā atbilstošākais izvēlēts priekšlikums, kas ietver ap 1000 plānoto darījumu trīs gadu laikā ar plānoto galvojuma summu pieci miljoni eiro trīs gadu laikā, informē Finanšu ministrijas pārstāve Lelde Grīnvalde.

Plānots, ka galvotā summa no ķīlas vērtības veidos 10%. Šis galvojuma apjoms pašreizējā ekonomiskajā situācijā tiek vērtēts kā visatbilstošākais. Finanšu ministrijas pārstāve min vairākus iemeslus galvojuma apjoma izvēlei: bankas būs labvēlīgākas kredīta pieteikumu izskatīšanai, tādējādi tiks atbalstītas ģimenes, kuras līdz šim nevarēja saņemt aizdevumu. Galvojuma apjoms ir pietiekams, lai bankas kredītu uzskatītu par drošāku, tādējādi samazinot aizdevuma likmi un līdz ar to samazinot kredītņēmēja ikmēneša maksājumus. Gadījumā, ja klients nespēj pildīt aizdevuma līguma nosacījumus, galvojums samazina risku situācijās, kad notiek nekustamā īpašuma piespiedu pārdošana. Ja galvojuma apmērs ir 10% no ķīlas vērtības, tas ļauj nodrošināt, ka kreditors klienta īslaicīgā maksātspējas pasliktināšanās gadījumā būs vērsts uz optimāla risinājuma meklēšanu maksātspējas uzlabošanai, izvairoties no ķīlas pārņemšanas. Programma neparedz izsniegt reālu summu pirmā galvojuma iemaksai, tādējādi tiek panākts, ka aizdevuma līgums tiks noslēgts atbildīgi, klientam izvērtējot savu reālo maksātspējas līmeni.

Lai jauno atbalsta programmu iedarbinātu, Ekonomikas ministrija izstrādā Ministru kabineta noteikumus par programmas nosacījumiem. Tos plānots pieņemt līdz jūlija sākumam. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova (RP) stāsta, ka programma varētu aptvert gan ģimenes ar bērniem, gan pārus, kas vispirms vēlas iekārtot mājokli un tad laist pasaulē mazuļus. Iecerēts, ka ģimenēm ar vairākiem bērniem galvojuma apmērs varētu par kādu procentpunktu pārsniegt 10%. Plānots, ka atbalstu programmā varēs saņemt tikai laulātie pāri un vientuļie vecāki. Iecerēts arī, ka atbalsta programmas nosacījumos nebūs iekļauta prasība par vienīgo īpašumu, tas nozīmē, ka garantiju mājokļa kredītam varētu saņemt arī jaunā ģimene, kura, piemēram, mantojusi kādu zemesgabalu laukos.

Programmas izstrādes un apspriešanas gaitā būtisks jautājums bijis «nolikto atslēgu» princips - bankas jau iepriekš brīdinājušas, ka šī principa ieviešana nozīmēs daudz augstāku pirmo iemaksu hipotekārā kredīta ņēmējam, kas samazinātu potenciālo kredītņēmēju loku. Valdības koalīcija iecerējusi, ka Maksātnespējas likumā paredzētie grozījumi par «nolikto atslēgu» principu neattieksies uz valsts galvotajiem kredītiem mājokļa iegādei, informē Platonova.

Savulaik jau valsts īstenoja mājokļu atbalsta programmu. «Nordea» bankas Kredītu departamenta vadītājs Latvijā Rasmuss Pētersons informē, ka iepriekšējā atbalsta programma bija galvojuma formā ar noteiktu maksimālo galvojuma apjomu. Atmaksājot aizdevumu, attiecīgi samazinājās galvojuma apmērs un arī galvojuma sniedzēja risks. Ja klients nespēja pildīt saistības un līgums tika lauzts, galvojuma devējs kompensēja kredīta izsniedzējam summu galvojuma atlikuma apmērā. Toreiz galvojumu programmā «Nordea» izsniedza aptuveni 200 kredītus. Attiecīgo kredītu atmaksas kvalitāte bijusi salīdzinoši sliktāka nekā citiem mājokļa kredītiem, jo šie kredītņēmēji mājokļa iegādē bija ieguldījuši mazāk savas naudas. Saskaroties ar finansiālām grūtībām, galvojuma saņēmējiem bija vieglāk atteikties no jaunā mājokļa, jo galvenokārt tika zaudēti galvotāja, nevis paša ieguldītie līdzekļi.

Iepriekš valsts atbalsta programmu mājokļu iegādei īstenoja «Hipotēku banka», tagad to darīs «Altum». «Altum» Programmu attīstības departamenta vadītājs Juris Cebulis stāsta, ka no 2006. līdz 2008.gadam galvojumi tika piešķirti 231 ģimenei par kopējo summu 3,53 miljoni eiro. Lielākā daļa no kopumā 226 galvojumiem tika piešķirti ģimenēm ar bērniem, bet salīdzinoši ļoti maza daļa - denacionalizēto namu īrniekiem. No kopējā izsniegto galvojumu skaita 34 gadījumos valsts programma izmaksāja bankai galvojuma kompensāciju par kopējo summu 0,45 miljoni eiro.

Cebulis vērtē, ka programma bija nozīmīgs atspaids ģimenēm, kurām ir pastāvīgi ienākumi, bet nav uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai, pērkot mājokli. Patērētāju tiesību aizsardzības likums atļauj kreditēt līdz 90% no mājokļa vērtības, bet bankas parasti kreditē 75-90% no mājokļa pirkuma vērtības.

Pašlaik «Altum» rīcībā ir atlikums no iepriekšējā programmā piešķirtajiem un vēl neizmaksātajiem līdzekļiem, kurus var izmantot jaunās programmas sākšanai 2014.gadā. Tomēr programmas turpināšanai būs nepieciešams piešķirt valsts budžeta līdzekļus, prognozē Cebulis. Par konkrētiem apjomiem varēs runāt tad, kad būs zināmi jaunās programmas nosacījumi.

Eksperti atzīst, ka pirmā iemaksa ir nopietns šķērslis ģimenei, kas vēlas iegādāties mājokli. Tomēr vienlaikus tiek atzīmēts, ka jaunajai ģimenei arī būtu jāspēj nodrošināt vismaz daļa pirmās iemaksas līdzmaksājuma, jo šādā gadījumā ģimene būtu pierādījusi, ka spēj iekrāt un būs spējīga arī maksāt ikmēneša maksājumu par kredītu.

Komentāri (33)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu