Otrdien publicētajā Eiropas komisijas (EK) ziņojumā izceltas juridiskās problēmas, ar kādām joprojām saskaras starptautiski pāri (partneri ir dažādu valstu pilsoņi) Eiropā, kad viņi cenšas atrisināt pārrobežu strīdus, kas saistīti ar viņu laulību vai bērnu aizgādību, «Apollo» uzzināja EK.
Eiropas Savienībā (ES) pilsoņu mobilitāte palielinās, tādēļ ir vairāk tādu ģimeņu, kuru locekļiem ir atšķirīgas pilsonības, kuri dzīvo dažādās ES valstīs vai kurās kāds no ģimenes locekļiem nav tās ES valsts pilsonis, kurā ģimene dzīvo. Kad ģimenes izjūk, nepieciešama pārrobežu tiesu iestāžu sadarbība, kas garantētu drošu tiesisko vidi, lai bērni varētu uzturēt attiecības ar abiem vecākiem vai aizbildņiem, kuri, iespējams, dzīvo citā dalībvalstī.
«Kad izjūk ģimenes, nekad nav viegli. Taču, kad šķiršanās notiek pārrobežu kontekstā, sarežģītās situācijas dēļ rodas vēl arī juridiskas grūtības. Tāpēc Eiropā vajag izstrādāt atbilstošus noteikumus, kas palīdzētu pāriem šķirties pēc iespējas vienkāršāk, sevišķi, ja ir iesaistīti bērni,» norādīja EK priekšsēdētāja vietniece un tieslietu komisāre Viviāna Redinga.
«Eiropas Savienībā noteikumi jurisdikcijas noteikšanai un palīdzības sniegšanai jauktajām ģimenēm ir spēkā kopš 2001. gada, tomēr pēc 13 gadiem pienācis laiks tos uzlabot. Visi — pilsoņi, juristi, tiesneši, valstu iestādes un ieinteresētās nevalstiskās organizācijas — var paust savu viedokli par to, kādus pasākumus Eiropas Savienībai īstenot, lai pat vēl vairāk atvieglotu jaukto ģimeņu dzīvi,» uzsvēra Redinga.
Eiropas Parlamenta deputāte Roberta Angelilli norādīja: «Apmēram pusē no pieprasījumiem, kas iesniegti Eiropas Parlamenta vidutājam vecāku veiktas starptautiskas bērnu nolaupīšanas lietās, izskan sūdzības par pārkāpumiem, kas pieļauti, piemērojot Eiropas tiesību aktus. Tādēļ ir svarīgi rūpīgi izvērtēt Regulas 2201/2003 piemērošanu, lai izdarītu vajadzīgos labojumus un nodrošinātu, ka tiesību akti tiek izpildīti vienādi un efektīvi. Tālab Eiropas Parlaments veic arī pētījumu par starptautisko bērnu nolaupīšanu Eiropā; pētījuma mērķis ir Eiropas un dalībvalstu līmenī pārbaudīt juridisko sistēmu un tās īstenošanu, lai pilsoņiem garantētu lielāku noteiktību un labāk aizsargātu šādās situācijās iesaistītus bērnus.»
Tomēr ziņojums pašreizējā juridiskajā sistēmā atklāj arī dažus būtiskus trūkumus.
Kas attiecas uz noteikumiem, kuri nosaka ES valsts tiesu piekritību laulības un vecāku atbildības lietās, tad trūkst vienotu un izsmeļošu noteikumu par jurisdikciju, kas aptvertu visus gadījumus, tādēļ nav juridiskās noteiktības un Savienības pilsoņiem tiesu sistēma nav vienādā mērā pieejama.
Spriedumu brīva aprite visās laulības un vecāku atbildības lietās pagaidām vēl netiek pilnībā garantēta, jo kārtība, kas ievērojama, lai tos varētu atzīt citā ES valstī, konkrētās spriedumu kategorijās joprojām ir ilgstoša un dārga.
Nereti izrādās, ka citā dalībvalstī pieņemtus spriedumus ir grūti izpildīt, jo atšķiras dalībvalstu procesuālie standarti, piemēram, bērna uzklausīšanā.
Var uzlabot sadarbību starp dalībvalstu centrālajām iestādēm, sevišķi informācijas vākšanā un apmaiņā par situāciju bērna nolaupīšanas gadījumā.
