Sabiedrības par atklātību «Delna» publiskotie Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu reputācijas vērtējumi neietekmēs viņu izredzes vēlēšanās, aģentūrai LETA prognozēja vairāki aptaujātie EP deputātu kandidāti.
Par «bīstamu» atzīto EP deputātu Rubiku viņa vērtējums neuztrauc; arī citi deputāti par sevi droši (26)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Andrejs Klementjevs (SC) norādīja, ka ir iepazinies ar savu vērtējumu «vidējs risks», kas liecinot par vairākiem vai atkārtotiem pārkāpumiem, taču politiķis skaidroja, ka tas ir vienas organizācijas viedoklis un apkopotie materiāli objektīvi neatspoguļojot viņa darbību.
Runājot par interešu konfliktu, 2011.gadā balsojot par kompensāciju sev, par kuru korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēlāk Klementjevu un vēl 12 Saeimas Saimnieciskās komisijas deputātus sodīja, Klementjevs norādīja, ka visi deputāti, kuri tolaik strādāja komisijā, nobalsoja par. «Deputātiem to nevar pārmest,» sacīja politiķis.
Tāpat viņš norādīja, ka savāktie fakti no dažādiem portāliem, tajā skaitā par atturēšanos balsojumā par piekrišanu kratīšanai Aināra Šlesera (tolaik PLL, tagad - «Vienoti Latvijai») dzīvesvietās, kuru Klementjevs skaidroja kā politisku manevru, uz EP vēlēšanām neattiecas. «Jau sešus gadus strādāju parlamentā, un darbi mani raksturo vairāk nekā šie četri izcēlumi.»
Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) uzskata, ka «Delnas» deputātu datubāzē nav minēts nekas jauns. «Tas pats bija arī pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām,» atzina Seržants.
Viņš vērtējumu «vidējs risks» uzskata par absolūti pievilktu, jo lielākais pārkāpums, kā viņš norāda, ir inkriminētais balsojums, kuru, tāpat kā Klementjevs, viņš veica kā Saimnieciskās komisijas deputāts par kompensācijas piešķiršanu sev.
Seržants norādīja, ka tā laika komisijas vadītājas Ilzes Viņķeles (V) nekompetences rezultātā deputāti tika aicināti balsot par savām kompensācijām un deputāti nobalsoja, nedomājot par sekām. «Balsojām nevis par katru atsevišķi, bet visiem kopā. Ja būtu balsojuši par katru atsevišķi, balsojumā par sevi būtu atturējies, taču šoreiz sanāca tā, ka nobalsoju par sevi. Par to saņēmu 50 latu naudas sodu,» sacīja Seržants. Kā norādīts deputātu kandidātu datubāzē, KNAB Seržantam piemēroja 60 latu naudas sodu.
Viņš gan atzina, ka nedomā, ka šī balsojuma dēļ būtu uzskatāms par riskantu. Tiesa, «Delnas» datubāzē tas nav vienīgais deputāta pārkāpums. Pirms 10.Saeimas vēlēšanām Seržants vadīja raidījumu «Degpunktā», kas, kā norādīja «Delna», padarīja viņu par atpazīstamu personu. Pirmsvēlēšanu periodā Seržants raidījumu nevadīja likuma ierobežojumu dēļ, taču pēc ievēlēšanas 10.Saeimā viņš atsāka žurnālista darbu, paralēli vadot raidījumu, norādīts deputāta vērtējumā.
Arī Iveta Grigule (ZZS) saņēmusi vērtējumu «vidējs risks» saistībā ar atturēšanos balsojumā par Šlesera dzīvesvietu kratīšanu un saistībā ar vēlētāju maldināšanu, uzdodot reklāmu par žurnālistiku, kā arī par neskaidrajiem finansējuma avotiem EP vēlēšanām. Politiķe aģentūrai LETA norādīja, ka viņai «šodien nebūs laika interesēties par «Delnu» un kādiem tās paziņojumiem,» un no tālākas sarunas atteicās.
Savukārt Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs un EP deputāts Alfrēds Rubiks aģentūrai LETA norādīja, ka nav iepazinies ar «Delnas» publiskoto deputātu kandidātu datubāzi, kurā kā vienīgais no visiem kandidātiem ir novērtēts ar vērtējumu «bīstams», kas norāda, ka informācija par kandidātu liecina par sistemātisku iesaisti koruptīvos darījumos un citos kriminālnoziegumos, nopietni aizskarot sabiedrības vai valsts intereses.
»«Delna» man neko nenozīmē, tā ir [Džordža] Sorosa «barota» kompānija, un tās ir viņu fantāzijas, kas mani neuztrauc,» sacīja Rubiks.
Jautāts, vai vērtējums varētu ietekmēt izredzes EP vēlēšanās, Rubiks uzsvēra, ka nekomentēs jautājumus, kas saistīti ar «Delnu». «Kad viņiem nav ko runāt, viņi rīkojas tā, kā rīkojas,» sacīja Rubiks.
Jau ziņots, ka «Delna» publiskojusi deputātu kandidātu reputācijas datubāzi «Kandidatiuzdelnas.lv», kas ir bezpartejisks un alternatīvs informācijas avots vēlētājiem, žurnālistiem un citiem interesentiem. Reputācijas datubāze bija pieejama sabiedrībai gan pirms 10., gan 11.Saeimas vēlēšanām. Uz apkopotās informācijas bāzes tika izveidots arī 11.Saeimas uzraudzības portāls «Deputatiuzdelnas.lv».
Saskaņā ar apkopoto informāciju 25 no 54 kandidātiem pastāv korupcijas risks, bet viens kandidāts novērtēts kā bīstams saistībā ar mēģinājumu gāzt valsts varu. Savukārt 12 kandidāti saņēmuši vērtējumu «zems risks», jo viņu biogrāfijā atrodami sliktas pārvaldības un ētikas pārkāpumi.
Partijas mainījuši 23 kandidāti no 54 analizētajiem, trīs kandidātu biogrāfijā fiksēti neiecietīgas vai naida runas gadījumi, bet desmit kandidātiem ir vērā ņemamas parādsaistības. Tāpat tiek norādīts, ka visvairāk partijām ziedojuši esošie EP deputāti, kuru rīcībā ir būtiski lielāki finanšu līdzekļi.
«Delnas» projektu vadītāja Evija Goluba aģentūrai LETA norādīja, ka atšķirībā no iepriekšējām datubāzēm šogad nav kandidātu ar augstu riska faktoru. «Kopējais secinājums par EP deputātu kandidātu datubāzi patlaban ir tāds, ka nav tik daudz kandidātu ar šaubīgu reputāciju vai ievērojamiem korupcijas riskiem. Bet ir viela pārdomām, un iedzīvotājiem ir iespējas izvērtēt, vai likt kandidātam plusiņu vai nelikt,» komentēja Goluba.
Tāpat viņa norādīja, ka darbs pie datubāzes tika sākts februārī, izmantojot aģentūras LETA arhīvu un plašsaziņas līdzekļos publiskoto informāciju, un pieejamās datubāzes.
Kampaņas «Ko sēsi Briselē, to pļausi Latvijā!» mērķis ir likt apzināties, ka mēs ievēlam deputātus uz pieciem gadiem un viņu pieņemtie lēmumi Briselē vai Strasbūrā ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi ilgtermiņā, uzsvēra «Delnas» direktors Gundars Jankovs.
Deputātu kandidātu reputācijas datubāze ir pieejama trešo reizi, bet pirmo reizi tā darbojas pirms EP vēlēšanām.