Ātruma rekords Latvijā šogad — 280 kilometru stundā

Visbiežāk ātrumu pārsniedz braucēji ar auto «BMW X5», «Volvo 90», «Volkswagen Touareg» un «Toyota Land Cruiser», pēc tam tikai seko vieglās automašīnas — «BMW 730» un «BMW 530».

Aptuveni trešdaļas avāriju iemesls ir braukšanas ātruma pārsniegšana un nepareiza ātruma izvēle, tāpēc CSDD sāk kampaņu cīņai ar ātrumu un tā pārsniegšanu, kuras mērķis ir panākt mazāku avāriju, cietušo un bojāgājušo skaitu.

Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš šodien atzina, ka «ir melnie ātruma rekordi, kas rada galvassāpes policistiem». Piemēram, šogad uz lielajām šosejām fotoradars fiksējis autobraucēju, kurš pārvietojies ar ātrumu 265 kilometri stundā, bet ar rokas radaru fiksēts ātrums — 280 kilometru stundā, kas, pēc Zivtiņa domām, ir neadekvāts braukšanas ātrums.

Šā gada desmit mēnešos ar fotoradaru starpniecību noformēti jau 13 566 protokoli par braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Policija uzskata, ka radari kā atklātā uzraudzības forma jāturpina izmantot, taču policisti turpmāk arī izmantošot slēptās metodes — ar netrafarētām policijas automašīnām «tvarstot» ātruma pārsniedzējus.

Kampaņas laikā autovadītāji tiks uzrunāti ar diviem videoklipiem televīzijā, četriem audioierakstiem radio, kā arī vides reklāmām. Akcijas galvenais tēls ir «Ātrums», kurš dzīvo treilerī un iezogas pie autovadītājiem, mudinot viņus braukt ātrāk. No šodienas līdz 27. novembrim tirdzniecības centra «Alfa» otrajā stāvā visi interesenti varēs apskatīt «Ātruma» dzīvojamo telpu un rekvizītus, kas palikuši pāri no dažādām avārijās cietušām automašīnām.

«Attiecībās ar autovadītājiem «Ātrums» ir aukstasinīgs un prasmīgs manipulators. Tā spēlēšanās ar cilvēku instinktiem un vājībām viegli noved pie grīdā iespiesta gāzes pedāļa, riska, avārijām un traģēdijām. Šogad uz «Ātruma» viltībām «uzķērušies» vairāk nekā 88 000 autovadītāju. «Ātruma» kontā — 1901 avārija,» kampaņas ideju skaidro CSDD.

Preses konferencē šodien piedalījās arī psihoterapeits un psihologs Ansis Jurģis Stabiņģis, kurš mēģināja izskaidrot iespējamos iemeslus, kādēļ cilvēki pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, un tie esot dažādi. Braukšanas ātruma izvēlei nozīme ir gan personiskajiem iemesliem, gan sociālajām normām, attiecīgai situācijai konkrētā laikā un vietā, kā arī likumdošanai. Speciālists uzsvēra, ka cilvēks ātrumu pārsniedz gan apzinātu iemeslu dēļ, gan neapzinātu, taču policijai parasti skaidro, ka likums pārkāpts nejauši, tādējādi neatklājot patieso iemeslu.

Stabiņģis uzskata, ka ātrumu pārsniegšanu veicinošie faktori ir ātrums kā vērtība, jo sabiedrībā mūsdienās nemitīgi tiek kultivēts viedoklis, ka viss, kas ir ātrs, ir labs. Piemēram, ātrs dators, ātra automašīna, ātrākais sacensībās. Tāpat veicinošais faktors ir braukšanas kultūra, katra cilvēka attieksme pret ierobežojumu ievērošanu, modernās tehnoloģijas, dažādi cilvēciskie faktori un iespēja izbēgt no soda. Psihologs uzsvēra, ka nereti cilvēki pārkāpj ātrumu tieši dusmu iespaidā, turklāt dusmas var būt gan uz tuvākajiem cilvēkiem, blakus sēdošo, gan uz dzīvi kopumā.

Stabiņģis arī uzsvēra: ļoti nozīmīgs ir fakts, ka cilvēkiem ir sajūta par nesodāmību. Arī Lukstiņš uzskata, ka sodi par braukšanas ātruma pārsniegšanu Latvijā ir samērīgi, bet jādomā, kā panākt soda neizbēgamību.

CSDD organizētā kampaņa tiek finansēta no obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) finanšu līdzekļiem, un tās kopējās izmaksas ir 32 000 latu. Kampaņu atbalsta arī «ERGO Latvija» un SIA «Latvija Statoil». Tieši šajās vietās arī varēs iegūt speciāli veidotus bukletus par ātruma pārsniegšanas bīstamību.

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar