Autovadītāji bedraina ceļa seguma dēļ radušos zaudējumus var piedzīt no ceļu īpašniekiem

Par ceļa seguma tehnisko stāvokli ir atbildīgs konkrēts ceļu uzturētājs - valsts, pašvaldība vai arī privātais ceļa īpašnieks.

Apdrošināšanas AS «Ergo Latvija» pārstāve Lilita Čudare uzsver, ka transportlīdzekļu īpašnieki ik gadu maksā nodevu, kas paredzēta ceļu uzturēšanai un kvalitatīva ceļu seguma nodrošināšanai. Līdz ar to viņiem ir tiesības prasīt nodrošināt kvalitatīvu ceļu segumu vai arī piedzīt radušos zaudējumus, kas radušies nekvalitatīva, bedraina ceļa seguma dēļ.

Pēdējo nedēļu laikā «Ergo» ir saņēmis aptuveni desmit brīvprātīgās auto apdrošināšanas (KASKO) polišu īpašnieku pieteikumus par gadījumiem, kad transportlīdzeklim radušies bojājumi nekvalitatīvā ceļu seguma dēļ, tostarp iebraucot bedrē.

Tomēr, iestājoties siltākam laikam un atkusnim, «Ergo» prognozē šādu pieteikumu skaita būtisku palielināšanos. Kopumā 2009. gada laikā «Ergo» saņēma vairāk nekā 250 šāda tipa pieteikumus, un ar katru gadu to skaitam esot tendence pieaugt.

Ja autovadītājam ir KASKO polise, tad viņa vietā ar zaudējumu piedziņu no ceļu īpašnieka vai uzturētāja nodarbojas apdrošinātājs. Čudare norāda, ka «Ergo» izvērtē katru negadījumu, kā arī pierādījumu pietiekamību un regresa prasības lietderīgumu, bet nepieciešamības gadījumā apdrošināšanas sabiedrība regresa prasības kārtībā vēršas pret ceļu uzturētāju vai īpašnieku, lai piedzītu zaudējumus par klienta transportlīdzeklim radītiem bojājumiem nekvalitatīvā ceļu seguma dēļ, iebraucot bedrē.

«Ergo» prakse liecina, ka pārsvarā gadījumu ceļu uzturētāji vai īpašnieki regresa prasības apmaksā labprātīgi un nav nepieciešamība vērsties tiesas instancēs. Tomēr ir gadījumi, kad «Ergo» ir iesniedzis prasības pieteikumus tiesā regresa kārtībā.

Arī apdrošināšanas AS «Gjenssidige Baltic» Juridiskās nodaļas vadītāja Kristīne Cimziete norāda, ka patlaban sabiedrībai ir trīs lietas, kurās tā no Rīgas domes vēlas regresa kārtībā atgūt zaudējumus, kas radušies nekvalitatīvu ceļu segumu dēļ. Gadījumā, ja Rīgas dome «Gjenssidige Baltic» prasības neapmierinās, lietas tikšot virzītas uz tiesu.

Tajā pašā laikā jau viena šāda veida «Gjenssidige Baltic» lieta ir tiesvedības stadijā.

«Tā kā saskaņā ar «Gjensidige Baltic» KASKO noteikumiem policija ir jāsauc tikai Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī policija bieži vien atsakās ierasties ceļu satiksmes negadījuma vietā pēc izsaukuma, tad mums kā apdrošinātājam bedru gadījumos ir samērā ierobežotas iespējas iegūt pietiekošus pierādījumus, lai pēc tam varētu vērsties ar regresa prasībām pret ceļu uzturētājiem,» skaidro Cimziete.

Viņa pieļauj, ka, ja visi šādi gadījumi tiktu fiksēti policijā, arī regresa prasību skaits būtu ievērojami lielāks.

Savukārt «If apdrošināšanas» («If») Atlīdzību centra vadītāja Iluta Šķipsna informē, ka uzņēmuma aprēķini liecina, ka vidēji viena atlīdzība par bojātām auto riepām un diskiem, iebraucot bedrēs, ir aptuveni 600 latu apmērā.

Jau tagad «If» saņēmuši vairākus desmitus KASKO polišu īpašnieku pieteikumus par šāda veida bojājumiem. Šķipsna prognozē, ka, līdzīgi kā katru gadu martā, tuvāko nedēļu laikā pieteikumu skaits tikai pieaugs.

Vienlaikus «If» pieļauj, ka pēc Augstākās tiesas Senāta sprieduma, ar kuru no Rīgas domes par labu apdrošināšanas AS «BTA» piedzīti 88 latu zaudējumi, ko kompānija savulaik kā apdrošināšanas gadījuma kompensāciju bijusi spiesta samaksāt automašīnas īpašniekam, kurš iebrauca bedrē, apdrošināšanas kompānijas nopietnāk izvērtēs iespēju vērsties tiesā pret ceļu uzturētājiem par klientiem nodarītajiem zaudējumiem neatbilstošas vai sliktas kvalitātes ceļa seguma dēļ.

Apdrošināšanas AS «Balta» ārējo komunikāciju vadītāja Kristīne Martinsone biznesa portālam «Nozare.lv» skaidroja, ka ceļu uzturētājiem būtu jārūpējas, lai ceļi ir kārtībā, kas nozīmē arī atbildības uzņemšanos situācijās, kuras radušās nekvalitatīva ceļa seguma rezultātā.

Tomēr «Balta» līdz šim vēl nav vērsusies tiesā, lai piedzītu no ceļu uzturētājiem vai īpašniekiem klientiem nodarītos zaudējumus, kas radušies, iebraucot bedrē.

Apdrošinātāji autovadītājiem, lai izvairītos no sava auto bojāšanas bedrīšu dēļ, iesaka ievērot distanci ar ar priekšā braucošo auto, lai savlaicīgi pamanītu un apbrauktu bedres, uzmanīgi braukt caur peļķēm, kā arī pārbaudīt, vai automašīnā ir rezerves riepa un vai riepa ir braukšanas kārtībā.

Savukārt, ja autovadītāja, kuram ir KASKO polise, vadītais transportlīdzeklis nekvalitatīvā ceļa seguma dēļ ir iebraucis bedrē un gūti bojājumi, esot noteikti jāapstājas pie negadījuma vietas un jānovērtē, kādā stāvoklī ir transportlīdzeklis un vai tas atbilstošā tehniskā stāvoklī, lai turpinātu piedalīties ceļu satiksmē.

Tāpat uz notikuma vietu jāizsauc Ceļu policija, lai noformētu protokolu. Apdrošinātāji uzsver, ka svarīgi ir apstāties tieši tur, kur negadījums noticis, lai policija varētu piefiksēt konkrēto negadījuma vietu un cietušā auto bojājumus. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai apdrošinātājs KASKO polises īpašniekam varētu veikt atlīdzības izmaksu un nepieciešamības gadījumā vēlāk attiecīgi varētu vērsties regresa prasības kārtībā pret konkrētā ceļa uzturētāju vai īpašnieku.

Par notikušo negadījumu KASKO polises īpašniekam vienmēr ir jāziņo apdrošinātājam un jāpiesaka atlīdzība. «Ergo» šādu pieteikumu piedāvā veikt arī elektroniski.

Kā ziņots, sākoties atkusnim, autoceļu asfaltbetona segumos pastiprināti veidojas bedres, bet pagaidām iespējams labot tikai satiksmei bīstamās jeb tā saucamās avārijas bedres, biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja «Latvijas Autoceļu uzturētāja» sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Šuberte.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums ir lielāks par 0,1 kvadrātmetru un kuras ir dziļākas par 50 milimetriem.

Masveida bedrīšu remontus ceļu uzturētāji uzsāks, iestājoties laika apstākļiem, kas atbilst darbu izpildes tehnoloģiskajām prasībām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra būs vismaz plus pieci grādi. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar