Foto: AFI
Latvijas izlases sniegums Eiropas čempionātā nepiepildīja visas cerības, tomēr arī par izgāšanos to noteikti nedrīkst nosaukt.
Skatīt attēlu pilnā izmērā
Tas tak nav zelts, tā nav pat bronza*[41]
Jānis Freimanis, «Apollo»
Sestdiena, 20. jūnijs (2009) 22:37
Ja atgaiņājamies no masu mediju un līdzjutēju radītās ilūzijas, ka Latvijas valstsvienībai šajā Eiropas čempionātā obligāti bija jāizcīna medaļas, tad virsrakstu tomēr vajadzētu tulkot citādāk. Proti, zelts šajā gadījumā būtu jebkura kaluma godalga, bet bronza - iekļūšana labāko pieciniekā, kas garantētu vietu nākamā gada pasaules čempionātā. Taču būtību tas nemaina, jo nebija ne viena, ne otra. Paši sarīkojām viesības, bet no svētku galda piecēlāmies un aizgājām jau pēc otrās glāzītes.
Teiksiet - pieklājīgi. Tieši tā. Ja esam reālisti, tad neviens nenoliegs, ka septītā vieta Eiropā ir pieklājīgs sasniegums, taču neviens, arī pašas Latvijas izlases basketbolistes nenoliegs, ka bija iespēja tikt augstāk. Jāpiekrīt valstsvienības galvenajam trenerim Aināram Zvirgzdiņam, kurš, paziņojot par atkāpšanos no amata, piebilda, ka Latvijas izlase attīstībā veikusi lēcienu, un aicināja nemeklēt skabargas komandas spēlē.
Galu galā, tikai viens precīzs metiens ceturtdaļfināla spēles pamatlaikā Latvijas izlasi šķīra no četrinieka. Turklāt ceturtdaļfināla pretiniece bija tā brīža Eiropas čempione Krievija, bet mēs pretī varējām likt tikai četras spēlētājas, kuras visas sezonas laikā spēlē visaugstākajā līmenī. Ja šis metiens būtu bijis precīzs, tad nevar zināt, vai pēc turnīra tie cilvēki, kas izgāza žulti pār spēlētājām un treneriem, nepieprasītu izlasei uzcelt pieminekli.
Tāpat jāpiekrīt Zvirgzdiņam arī par to, ka viņš nejūtas savu darbu paveicis pienācīgi. Acīmredzot šoreiz taktiķis Zvirgzdiņš tika pārspēts. Trauksmes signāls mačā pret Grieķiju šoreiz palika bez pienācīgas uzmanības un varbūt pat labāk būtu bijis, ja latvietes zaudētu jau to spēli. Jo pret Slovākiju pirmais puslaiks liecināja, ka arī bez savas ierastās spēles ar ātrajiem un pusātrajiem uzbrukumiem varam pieveikt pretinieku. Taču laikam nebūs par skarbu teikts, ja secināsim, ka otrais puslaiks lielā mērā sabojāja visu turnīru. Pārējie zaudējumi jau bija vairāk vai mazāk sekas tam, ka «sarkanbaltsarkanās mašīnas» mehānismā atklājies defekts, kuru viena vai divu treniņu laikā novērst nav iespējams.
Tomēr tieši tāpēc arī rodas jautājums, kāpēc pirms Eiropas čempionāta pārbaudes spēļu pretiniekos bija komandas, kuras Eiropas čempionātā bija patālu no labāko astoņnieka? Jā, protams, galvenais bija sagatavoties pirmajām trim spēlēm, pārvarēt pirmo kārtu un tad skatīties tālāk. Taču šāda pieticība šoreiz bija cēlonis tam, ka Eiropas čempionātā mūsu izlase no komandām, kas bija augstāk par Latviju, uzvarēja tikai grieķietes, turklāt tikai papildlaikā un tikai ar lielu veiksmes devu. Bet desmit uzvaru sērija bija pret kontinenta otrā vai pat trešā ešalona komandām, kas tikai lieki «sagrozīja galvu».
Jāsecina, ka Latvijas izlase neizturēja spiedienu. Varbūt no malas tas nebija redzams - spēlētājas neklupa aiz līnijām vai nemeta «klusos» metienus, bet, ļoti iespējams, ka tieši tas mazumiņš, kas dažās spēlēs pietrūka, bija saistīts ar milzīgo atbildības slogu, kas spieda uz meiteņu pleciem un galvām. Un, ko gan varam pārmest, ja pēdējos gados mājinieku lāstu nav spējuši lauzt pat ne Spānijas basketbolisti 2007. gada Eiropas čempionātā, ne Krievijas un Kanādas hokejisti attiecīgi 2007. un 2008. gadā.
Šogad, atšķirībā no 2007. gada, likme bija izdarīta uz dāmu basketbola izlasi. Neslēpjot māņticību un piešķirot optimisma devu nākotnei, teikšu, ka šis varbūt ir vīriešu basketbola izlases «īstais» gads. To arī novēlēsim!
P.S. Apsolīšos, ka vairāk nepievērsīšu uzmanību rakstu komentāriem, jo tie rada, cerams, mānīgu priekšstatu par tautu, kuras daļa esmu arī es pats. Taču, ja komentētājs «x» var pēc Latvijas izlases zaudētas spēles ar necenzētiem vārdiem nolamāt basketbolistes, kuras pirmām kārtām ir sievietes, bet pēc tam, kad kāds no sporta veida ekspertiem norāda uz zaudējuma iemesliem, nolamāt un apvainot nekompetencē arī viņu, tad... Sāk šķist, ka pie tiem mēsliem, kuros šobrīd līdz ausīm ir iegrimusi valsts, vainīga nav tikai valdība vien.
* citāts no «Prāta Vētras» dziesmas «Bronza»
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo
aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem
un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību,
naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu
informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas
gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī
liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību,
ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi,
lai komentētājus identificētu.
Grieķija
Latvija
Spānija
Itālija
Francija
Slovākija
