 |
 |
 |
|
Apollo autorizācija |
|
 |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apollo jautā
Kurš pāris pametīs šovu "Dejo ar zvaigzni" šonedēļ?
Mēneša lasītākās ziņas
Dienas lasītākās ziņas
Ainārs Ančevskis: dzimis lai būtu aktieris[13]
Ainārs Ančevskis - trešais tēva dēls Uve TV seriālā «Likteņa līdumnieki», Jāzeps Raiņa grandiozajā novēlējumā saviem pēctečiem, traģēdijā «Jāzeps un viņa brāļi» un vienkārši: Raita tētis. Šķiet, ka tieši pēdējā, par ikdienu tapusī loma Aināra balsij piešķīrusi mierīgu plūdumu, kas mūsu sarunā gandrīz iemidzina pašu intervētāju.
Pirmais jautājums tev - par mūžības tēmu: kā tad īsti tapa Jāzepa loma Nacionālajā teātrī?
Kaut kā ilgi un grūti gāja - sākumā nevarēja saprast, kas viņu spēlēs. Beigās tika nolemts, ka es būšu Jāzeps jaunībā, bet Ivars Puga - vecumdienās Ēģiptē. Man pašam tieši sev šajā izrādē vēl daudz kas nav skaidrs. Katru reizi ir jāmēģina un jāmeklē — materiāls ir diezgan biezs, un vajag tikai rakt. Turklāt man taču šajā izrādē ir vēl viena - Benjamiņa loma. Jaunākais brālītis, kurš vēl tā īsti nesaprata nodevību pret savu brāli Jāzepu. Skolas laikā biji lasījis šo Raiņa testamentu dramaturģijā?
Fragmentāri, bet pilnībā visu - nē. Negribu teikt, ka man nepatīk. Raiņa valoda ir skaista, bet smaga, ir diezgan grūti tai izsekot. Es labāk lasu prozā. Piemēram, pēc kāda mēģinājuma vai izrādes vakarā aiziet mājās un pirms gulētiešanas palasīt Jāzepu - tas nav materiāls, kuru tā varētu studēt.
Piedošana - vai šis, Rainim būtiskais jautājums dominē arī jūsu, Nacionālā teātra izrādē?
Protams, īpaši Ivara Pugas atveidotajam Jāzepam par to ir jādomā. Mans Jāzeps ir nesaprastais un baltais zvirbulis. Mūsu izrādē izskan ari mūsdienās diezgan svarīgs problēmu loks - piedošana, pāridarījumi, ērkšķi un radinieku uzdrīkstēšanās. Domāju, ka brāļiem pēc Jāzepa iemešanas bedrē (ar mērķi viņu nogalināt - aut. piez.) pēc tam ir grūti dzīvot. Varbūt kaut kādā emociju uzplūdā nozūmēt brāli ir viens, bet diezgan svarīgs punkts ir piedošana, kas, manuprāt, būtiskāk ir tieši Jāzepam. Visu to laiku no brīža, kopš viņš ir iemests bedrē, līdz epizodei, kad viņš satiekas ar brāļiem Ēģiptē, tas ērkšķis viņam kaut kur dur un atgādina par pārestību un brāļiem. Tev brāļu nekad nav bijis.
Kādas ir tavas attiecības ar māsām?
Labas! Nozūmējušas viņas mani nav! Ērkšķi arī nav durti! (Smejas) Tā kā man viņām nav jāpiedod.
Tev ir dēliņš...
Raitis! Puika! Feinšmekers! Astoņi zobi! Viņš man tāds vasarnieks - ik pa laikam grib vēdināt ne tikai galvu, bet arī pēcpusi.
Vai aktieru brālībā nav aizsākusies jauna tradīcija - jauno tētu mode? Andris Bulis, tagad - tu?
Kur tad jauns? Man jau 29 gadi. Protams, ja gaidīsi, kad būs dzīvoklis, kad finansiāli viss nokārtosies, tad labākajā gadījumā bērns būs ap sešdesmit gadiem un ari - laikam ne tavs. Valsts sistēma diemžēl ir tāda, ka, strādājot šajā profesijā, stabilitāti neiegūsi. Ministrijās laikam nesaprot, ka inflācija iet uz augšu. Ir taču cilvēki, kas strādā pat par Ls 50 mēnesī.
Vai pašlaik teātros nav izdevīgāk pieņemt individuālos pasūtījumus, nevis būt štatā?
Ja tev piedāvā lomas, tad, protams, ir izdevīgāk, bet, ja rodas tukšais periods, tad ir labāk, ja esi štatā. Lai arī kāda būtu naudiņa, tā ir patstāvīga un katru mēnesi. Un vismaz ar kaut ko tu vari rēķināties, bet, ja esi uz projektiem. ..Ja es būtu ārštatā un man izdotos atrast labu darbu, domāju, es teātri spēlētu daudz mazāk. Arī, ja man piedāvātu labu lomu, droši vien, lai nepazaudētu otru darbu, es no teātra atteiktos.
Tu domā par to tāpēc, ka pašlaik tev uzlikta lielāka atbildība?
Arī. Bet šajā mirklī nevarētu teikt, ka mēs (es, Marta un Raitis - aut. piez.) nevarētu izdzīvot. Jā, pašlaik ģimenē esmu vienīgais, kurš pelna. Saprotams, ir bērnu naudas, bet tās ir smieklīgas. Paralēli teātrim ir vēl dažādi darbi. Izdzīvot varam. Paliek jautājums - cik ilgi es gribu izdzīvot? Gribu arī dzīvot. Pēc tam, kad Marta pabeigs mācības, divas algas kopā tomēr būs biški vairāk. Un tad varbūt varēs paņemt kredītu dzīvoklim.
Pasaki Martas nākamo profesiju?
Arī aktrise, un tas būs šausmīgi, bet nu... Tu mācies to, kas tev patīk, gan pēc tam viss būs kārtībā. Ceru, ka arī valstiskā mērogā jautājums par teātri tiks sakārtots. Agrāk, man liekas, cilvēkiem teātris bija svētki. Attieksme vispirms mainījās augstākajās instancēs, kur ' visiem viss ir vienalga. Tad arī mēs kļuvām citādi. Tagad aktieri saka, lai ari kādi reiz bijuši laiki, bet bija iemesls censties - viens goda nosaukums, tad otrs: tev pieliek pie algas, piešķir dzīvokli. Bet tagad? Aktieri, kas ir mākslinieki ar lielo burtu, domā mainīt dzīvokli tikai tāpēc, ka nespēj to nomaksāt. Tad atvainojiet, kāda ministrijas cilvēkiem tur, augšā, ir attieksme, tāda veidojas arī mums. Neprasiet no mums lielo mākslu, ja aktierim jādomā, uz kuru haltūru viņš skries pēc izrādes un, varbūt skan smieklīgi, vai būs par ko ģimenei nopirkt paēst.
Tātad tavs trakošanas laiks ir pagātnē?!
Jau labu laiciņu.
Tu esi kļuvis atpazīstams pēc skatītāju iemīļotā TV seriāla «Likteņa līdumnieki». Tavs Uve, kuru liktenīgi iemīlējusi galvenā varone Mirga, ir dabisks un loti izteiksmīgs tēls.
Materiāls bija diezgan interesants. Patika laiks, kurā viss notika (20. gs. 30. - 50. gadi, aut. piez.) - personīgi man maz zināms. Bet mani vienmēr ir saistījuši zirgi. Agrā bērnībā pat mazliet uztrenējos Kleistos. Kolhozu laika ainiņās pabraukt ar bobiku arī nebija slikti. Kadrā gan reizēm gāja ļoti grūti. Režisorei šķita, ka vajag tā, man atkal bija cits skatījums. Kādu epizodi reiz filmējām vairākas stundas. Neviens nebija īsti apmierināts. Jā, un man arī lika kādā no filmēšanas reizēm līst aukstā ūdenī. Domā, patīkami? (Smejas).
Cik pamatīgi tev sanāk piedomāt par sev tuvajiem - savām māsām?
Bērnībā mazā māsa man bija luteklīte. Vienmēr viņu aizstāvēju. Vēlāk jau mums visādi gāja. Kaut kā visi trīs pajukām, un sanāca vairāk ar vecāko māsu uzturēt kontaktus. Pēdējo gadu laikā mēs gan atkal vairāk tiekamies. Esam sapratuši, ka darbs un viss, kas ir apkārt, mazliet jāatmet pie malas. Tagad mazā māsa ar meitiņu un vīru dzīvo Jūrmalā, ceļ māju, ir nogruntējušies. Parasti, kad tiekamies, runājam par bērniem. Vēl es Līgai prasu par remontiem. Manā atmiņu kambarī ir bilde, kurā viss viņu mājā bija pusgatavs. Tagad viņa stāsta: tur ir krāsns, tur... Pašam kļūst interesanti stutēt to bildi kopā. Tur ir meitas istaba, tur būs... Kaut kad jāsaņemas un atkal jāaizbrauc ciemos. Sen nav būts pie viņas. Mana vecāka māsa Zaiga audzina puiku, viņai iet visādi: jautri un mazāk jautri. Tagad satiekoties, lielākos vai mazākos vilcienos viss nostājies savās vietās. Ir stabilitāte.
Kā tu pats veido attiecības?
Lai arī kā reizēm būtu, mēs atrodam kompromisu un mēģinām viens otru saprast. Martai vairāk jāsēž ar puiku mājās, man ir vairāk jāstrādā. Kad Martai tuvojās sesija, man jāmēģina kaut kā izbrīvēt laiks teātrī, lai varētu kopā ar puiku pasēdēt mājās. Ne vienmēr sanāk, un uz tā punkta pamata kādreiz ir kāds kašķītis, bet ir grūti Martai ko pārmest. Es iedomājos, kā būtu, ja man būtu jāsēž mēnešiem ilgi mājās vienam pašam ar puiku - tur tiešām vajag mīļumu un mazliet pakašķēties. Tā teikt - izlikt emocijas.
Kā audzini Raiti?
Viņš ir tāds pozitīvi lādēts feinšmekers. Mēs visi kaut ko mācāmies. Velties uz vēdera. Koordinēt kustības. Raitim patīk, ka tētis taisa visādus pekstiņus. Var tā riktīgi izsmieties.
Kā tu likvidē saspringtas situācijas? Arī ar jokiem?
Katrai situācijai ir savs jociņš. Bet tad reizēm liekas, ka vajadzētu izrunāties. Un tu tikai muļķojies. Ir atjokots, nav īsti izrunāts, rodas diskomforts. Sabiedrībā jociņus plēst un tukši runāt nav problēmu, bet mājās - labāk ne. Parasti mēģinu pirmais meklēt izlīgumu. Mēdz teikt, ka radošiem cilvēkiem dažkārt nepieciešama vientulība...
Kādreiz pasaku, ka būšu mājās vēlāk un kaut kur aizbraucu, pastaigājos.
Kāds esi pašreizējā dzīves posmā?
Piezemējies. Vai es to nosauktu par pamatu zem kājām, nezinu. Tagad ir vairāk apstākļu, kas liek domāt reālāk. Dzīve apkārt ir tāda, kas liek atmest bērnišķīgo. Kā teica skolotāja skolā: «Ainār, vienmēr paspēsi būt pieaudzis!» Bērnībā esmu daudz ko darījis gan pareizi, gan nepareizi. Ir sāpināti cilvēki. No šīm kļūdām mācos un mēģinu vairs tās nepieļaut. Augstskolā ļāvos straumei - slīdēju, priecājos un meloju. Pēdējie trīs, četri gadi mani ir pievilkuši pie zemes, kaut gan tāpat vēl visādas šmuces ir darītas...
Un tomēr visi pie tevis tiecas, jo ar tevi kopā esot viegli?
Dzīve ir pietiekami sarežģīta parādība, lai to mēģinātu padarīt vēl smagāku. Iespējams, ka ar mani ir viegli tāpēc, ka nereti bijušas situācijas... Daudzo darbu starplaikā
atpūšos, vienkārši guļot. Kursabiedri par mani pat mēdza labvēlīgi pasmieties: ja kāds prasīja, kur esmu pazudis, tad ierastā atbilde bija: «Gan jau kaut kur atkal aizmidzis!» Jā, jā - nemaz neskaties uz mani tā, es mēdzu gulēt pat stāvus!
Tu jau atkal smejies, Ainār!
Vēl šajā kanālā vairāk 
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo e-veikali
Reklāma
|
|
|
|
|
|