Spektropija

20. gadsimta vidū radoši domājošiem pirmo datoru speciālistiem radās likumsakarīga interese par neredzamajām realitātēm, kuras vizualizēt kļuva iespējams ar jaunajām digitālajām mašīnām. Pirmo reizi mākslas vēsturē ienāca jauna veida mākslinieks, kas vienlaicīgi bija datorprogrammētājs, kinooperators, ekologs (pārstrādājot un no jauna interpretējot informācijas vidē atrastas idejas), video amatieris un sabiedriskais aktīvists. Pārdefinējot un paplašinot robežas starp zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem, mākslas un kino žanriem, agrīnā elektroniskās mākslas avangarda pionieri interesi par tehnoloģiju estētisku pielietojumu galvenokārt motivēja ar vēlmi nojaukt robežu starp to, ko mēs redzam un ko tikai jūtam, – neredzamo padarīt redzamu.

Filmu un video programma Spektropija tapusi sadarbībā ar filmu kuratoru un mākslas zinātnieku Ervīnu van Hārtu (Erwin van' t Hart) no Nīderlandes. Kopš 1997. gada  sadarbībā ar kultūras un politikas centru de Balie Amsterdamā Ervīns van Hārts veidojis vairākas eksperimentālo filmu programmas, kopš 2002. gada veido abstraktā kino sērijas ar nosaukumu OpFilm, kas tiek demonstrētas dažādos mediju mākslas pasākumos un kinofestivālos. Van Hārts darbojies kā alternatīvo programmu kurators un strādājis īsfilmu atlases komitejā Roterdamas filmu festivālos kopš  2004. gada. 2006. gadā festivāla Māksla+Komunikācijas un izstādes Viļņi ietvaros Jauno mediju kultūras centrs RIXC uzaicināja Ervīnu van Hārtu kuratoru grupā, kur viņš veidoja eksperimentālo filmu un video un dzīvā kino performanču programmas par gaismas un viļņu tematiku.

Šogad festivālam Māksla+Komunikācijas nīderlandiešu vieskurators veidojis eksperimentālo filmu programmu, kas sasaucas ar šīgada festivāla Spektropija tematiku, turpinot ielūkoties mākslinieku  meklējumos elektromagnētiskā spektra neredzamajā, tomēr visaptverošajā telpā.

Spektra spoki
«Elektromagnētiskie lauki ir bioloģiski aktīvi. Elektronisko ierīču radītais starojums ietekmē cilvēkus un dzīvo dabu, mijiedarbojas ar dabisko radiāciju un izplatās ārpus mūsu planētas robežām. Neredzami un visaptveroši, elektromagnētiskie lauki ir kļuvuši par modernās pasaules spokiem...»

Īpašs skatījums, kas, iespējams, vistuvāk atklāj Spektropijas tematikas skartās idejas un vīzijas, ir pazīstama mūsdienu amerikāņu eksperimentālās kinematogrāfijas autora Krega Boldvina (Craig Baldwin) zinātniski fantastiskā 16 mm pilnmetrāžas filma Spektra spoki / Spectres of the Spectrum (1999), kas tiks demonstrēta 17. oktobra vakarā RIXC Mediju telpā; tā būs šīs filmas pirmizrāde Latvijā.

Kregs Boldvins ir savdabīga mūsdienu kino kulta persona, kas tiecas pēc radikālām pārmaiņām. Viņa darbos saplūst robežas starp mākslu un komerciju, attēlu producēšanu publiskajā un privātajā sektorā, politiku un estētiku. Viņš izmanto visdažādākos attēlu veidus - fotogrāfijas, dokumentālos kadrus no arhīviem, gan mākslas kino, gan zinātnisku filmu elementus, video un animāciju.

Filmā Spectres of the Spectrum darbība notiek tuvā nākotnē – 2007. gadā, krāterī, ko radījusi atombumbas eksplozija un kas atrodas ārpus Lasvegasas. Būbū, jauna un telepātiskām spējām apveltīta meitene, ar saules aptumsuma palīdzību ceļo atpakaļ laikā, lai glābtu Zemi, ko apdraud elektromagnētiskās vibrācijas. Būbū un viņas tēvs Jogi cīnās pret valdības un korporatīvās kontroles iepriekšējā gadsimtā ieviesto «jauno elektromagnētisko kārtību». Filmu caurvij elektromagnētisko tehnoloģiju attīstības vēsture – no rentgena stariem līdz atombumbai, no televīzijas līdz internetam. Kombinējot aktiersižetus un dokumentālos kadrus, televīzijas un video ierakstus, Boldvins tiecas radīt alternatīvu 20. gadsimta vēsturi.  «Vienlaikus politiski uzlādēts un pirmatnēji tēlains, šis unikālais farss apliecina režisoru Boldvinu kā avangarda superzvaigzni».

Elektromagnētiskā kosmoloģija videomākslā
Pēdējos gados arvien vairāk mākslinieku tiecas palūkoties, kas norisinās viņpus elektromagnētisko tehnoloģiju piesātinātās telpas. Daži no viņiem kritiski aplūko mūsdienu pasaules redzējumu, kas veidojies 20. gadsimtā elektronerģijas, vēlāk elektronikas, kibernētikas un datortīklu tehnoloģiju industriju attīstības rezultātā. Tomēr vairumam mākslinieku zinātnes un tehnoloģiju izgudrojumi, eksperimenti, ieraksti, instrumenti, iegūtie attēli un tamlīdzīgas lietas šķiet unikāls materiāls mākslinieciskai interpretācijai.

Lielbritānijas mākslinieki Ruta Džārmana un Džo Gerharts (Ruth Jarman un Joe Gerhardt, abi kopā - Semiconductor) strādā ar digitālo animāciju, lai pārkāptu  laika, mēroga un dabas spēku ierobežojumus, tiecas pētīt pasauli viņpus cilvēka pieredzes, diskutējot par mūsu eksistenci. 18. oktobra vakarā RIXC Mediju telpā notiks Spektropijas kinolektorijs ar britu mākslinieku Semiconductor piedalīšanos, kur viņi iepazīstinās ar savu darbību mākslas un zinātnes pētniecības jomā un demonstrēs vairākas savas filmas.

Semiconductor jaunākā filma Mirdzošais troksnis / Brilliant noise (2007) tiks eksponēta arī izstādē Spektropija Rīgas mākslas telpā. Šī filma tapusi ar Art’s Council England izveidotās starptautiskās mākslinieku stipendijas Māksla un Kosmosa zinātne atbalstu Kalifornijas universitātes Bērklija Kosmosa zinātnes laboratorijā, ASV, sadarbībā ar Leonardo Network un NASA.

Brilliant noise ieved mūs solārās astronomijas datu pasaulē. Lielāko daļu attēlu savākuši satelīti, kas riņķo Zemes orbītā. Aplūkojuši simtiem tūkstošus datora failu laboratorijā pieejamajos arhīvos, Semiconductor izvēlējās dažus visizsmalcinātākos un neredzētākos saules momentuzņēmumus.  Filmā šie attēli atdzīvināti, tos neapstrādājot, lai enerģijas daļiņas un saules vējš būtu redzams kā baltā trokšņa lietus (NASA parasti novērš šo melnbalto graudainību, tā noslēpjot uztveršanas laikā notiekošos procesus un tehniskos aspektus, ko mākslinieki mēģina atklāt šajā filmā). Attēlu spilgtuma intensitātes laukumi tiek mainīti ar audio manipulācijas un radio frekvenču svārstību palīdzību.

Otra Semiconductor filma Magnetic Movie (2007) rāda slepeno, neredzamo magnētisko lauku dzīvi, kas tiek atklāta kā haotiskas nemitīgi mainīgas ģeometrijas. Ļoti zemu frekvenču audio ieraksti kontrolē lauku attīstību, tiem ietiecoties mūsu nedzirdamajā apkārtnē un atklājot atkārtotus svilpienus, ko rada plūstošie elektroni. Vai mēs novērojam zinātnisku eksperimentu sēriju, Visuma plūsmu vai izdomātas pasaules dokumentāciju? Filma ir saņēmusi Lielbritānijas animācijas balvu Best Film at Cutting Edge (2008).

Magnetic Movie ir iekļauta 43 minūtes garajā filmu programmā, kas tiks demonstrēta Spektropijas izstādē Rīgas mākslas telpā katru dienu no 17. līdz 25. oktobrim. Citu eksperimentālo bezsižeta īsfilmu skaitā tiks rādīta arī vācu mākslinieka Thorsten Fleisch filma Energie!, amerikāņu grupas Warm Objects filma Peggy Ahwesh, horvātu mākslinieku apvienības La Petite Mort filma Damir Cucic un citas, kas  mākslinieciski tehniskiem paņēmieniem pētī gan dzirdamās, gan redzamās un neredzamās elektromagnētiskā spektra telpas.

Turpinājumu lasiet žurnāla «Kino raksti» septembra/oktobra numurā! 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar