Detālplānojums klusiņām tiek cauri

Nevarētu teikt, ka īpašuma apbūves virzība Šleseram uz priekšu ritētu gludi, tomēr projekts ar apskaužamu mērķtiecību pārvarējis visus šķēršļus un traucēkļus. Jau kopš pirmajiem apbūves plāniem prese skrupulozi sekojusi katram solim plānošanas un apbūves procesā, un kā arhitektiem, tā arī domes pārstāvjiem (retāk pašam Šleseram, kurš par savu īpašumu izsakās nelabprāt) ne reizi vien nācies taisnoties vides aktīvistu un citu sabiedrības pārstāvju priekšā.

Bijušo kempingu «Pumpuri» Šlesers iegādājās 90. gadu beigās, atpērkot to no iepriekšējā īpašnieka Pētera Paula Andreja Igenberga par vairāk nekā pusmiljonu latu, bet vēl vienu zemes gabalu par nepilniem desmit tūkstošiem latu viņš vēlāk piepircis klāt no Ludmilas Monahovas. Iesākumā varēja domāt, ka Šlesers īpašumu nopircis aiz tīrās cilvēkmīlestības, jo pēc iegādes par saviem līdzekļiem kempingā organizēja maznodrošināto bērnu nometnes, tomēr tas nevilkās ilgi. Jau 2002. gadā ar Jūrmalas domes lēmumu tika atļauts nojaukt uz zemes gabala esošās kempinga mājiņas un īpašnieks ierosināja zemes lietošanas mērķa maiņu uz privātmāju apbūvi. Vēl pēc diviem gadiem sabiedrības vērtējumam tika nodots detālplānojums, kas paredzēja precizēt kāpu īpašumā esošo kāpu aizsargjoslu, izslēdzot to no zemes gabala un paredzot šajā vietā apbūvi, kas bija pretrunā ar vairākiem normatīvajiem aktiem un izraisīja vairāku valsts iestāžu iebildumus.

Tomēr 2005. gada martā detālplānojums tika apstiprināts Jūrmalas domē. Klusi un mierīgi, jo visu prāti tobrīd bija aizņemti ar balsu pirkšanas skandālu Rēzeknes domes vēlēšanās. Neko neuzsāka arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas solīja detālplānojuma darbību apturēt, ja tas tiks pieņemts. Vides ministrijas iestādes nosprieda, ka šādam projektam nav vajadzīgs pat ietekmes uz vidi novērtējums.

Cirtīs kokus un maksās naudu

Patlaban Šlesera īpašumā ir vairāk nekā divus hektārus liels zemes gabals, uz kura drīz jau būs gatava viena dzīvojamā ēka. Aptuveni simt kvadrātmetru lielā ēka paredzēta īpašuma pārvaldniekam, taču galvenā dzīvojamā ēka ir vēl tikai «uz papīra». Spriežot pēc datorgrafikas, kas atrodas Jūrmalas domē, tā būs ne pārāk augsta, toties plaša (ap 2000 kvadrātmetru) divstāvu mūra ēka, kuras apdarē bagātīgi izmantots stikls un brūns koks. Romantiskos vakaros Šlesers ar kundzi varēs iziet uz balkona un vērot jūru vai arī plunčāties āra baseinā. No pilsētas puses skatoties, ēka solās būt priežu ieskauta.

«Mēs ieteicām projektā māju pagriezt tā, lai būtu jāizcērt pēc iespējas mazāk vērtīgo koku. Tagad galvenokārt tiks izcirstas mazvērtīgās papeles. Cilvēki jau nesaprot vienu lietu: veicot meža zemes transformāciju, īpašniekam par katru nocirsto koku jāmaksā valstij nauda, un ne maza summa. Šajā gadījumā tie varētu būt vairāk nekā desmit tūkstoši latu,» lepojas Jūrmalas domes Labiekārtošanas un apsaimniekošanas pārvaldes Mežu uzraudzības nodaļas vadītājs Atis Sapronovs.

Interesanti, ka Jūrmalas domes Attīstības un vides jautājumu komitejā lēmums par koku izciršanu netika pieņemts. Atklātā balsojumā četri deputāti atturējās, taču, neraugoties uz to, jautājums tika virzīts uz domes sēdi, kur tika pieņemts īpašniekam pozitīvs lēmums.

Māju ceļ padomnieks

Spriežot pēc izkārtnes, būvniecības darbus Šlesera īpašumā veic SIA «Avadel», bijusī SIA «Ulmaņgatves centrs», kuras īpašnieks ir pats Šlesers. Valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā arī minēts, ka ministrs 2007. gadā iemaksājis   1 998 000   latu (teju visus savus ietaupījumus) savas firmas kapitāla palielināšanai.

Pašvaldībā atrodamie dokumenti liecina, ka īpašumu Šlesers savai firmai iznomājis līdz 2019. gada 31. decembrim, noslēdzot nomas līgumu starp sevi un «Avadel» tās valdes locekļa Ivara Gulbja personā, kurš savukārt ir bijušais ministra padomnieks, bet vēlāk ieņēmis amatus VAS «Latvijas Pasts», VAS «Latvenergo» un a/s «Air Baltic Corporation» padomēs. Kāpēc un par cik īpašums iznomāts paša firmai; vai divi miljoni, kas ieskaitīti firmas «Avadel» pamatkapitālā, ir nauda, ko paredzēts izlietot būvniecībā; cik koku paredzēts izcirst, lai uzceltu savrupmāju, — ministrs atbildēt atteicās.

Atbildes uz šiem jautājumiem nav atrodamas arī pašvaldības dokumentos. Zināms vien tas, ka īpašums tiek iznomāts ar mērķi veikt tajā dzīvojamo un saimniecības ēku būvniecību iznomātāja vajadzībām, savukārt detaļas noteiktas pilnvarojuma līgumā, kas nav publiski pieejams. Vēl projekta sākumstadijā Šlesers atklātā vēstulē pauda, ka zemes gabals kāpu zonā neesot neskarta dabas pamatne, bet padomjlaiku kempings ar 40 graustu atliekām. Zemi viņš nevis privatizējis, bet iegādājies par tirgus cenu jau 1999. gadā. Savulaik Ainārs Šlesers arī apgalvoja, ka projekts neparedzot nocirst nevienu «lielo priedi», taču pašreizējā situācija norāda uz to, ka vismaz šajā jautājumā viņš mānījies — gan vietas apskate, gan dokumenti liecina, ka bez lielo koku izciršanas neiztikt. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar