Apzināti vai netīšām «Dorians Grejs» ir izdevies kā zināma veida protests. Restorānu, pat gribot, atrast ir pagrūti, kur nu vēl nejauši iemaldīties. No ārpuses tik vien, kā karogveidīga izkārtne. Iekšpusē pamazām sāc saprast, kādēļ tāda slēpšanās.

«Dorians Grejs» ir askētiska vide, kurai piestāv vientulība un pārdomas par sabiedrības dubultmorāli un rāmjiem, kuros mēs visi esam iesprostoti.

Protesta formu var saskatīt arī restorāna griestu noformējumā. Kurš teicis, ka pie griestiem nevar būt durvis? Kur rakstīts, ka tiem jābūt līdzeniem un baltiem?

Restorāns ir pavisam svaigs, telpā vēl jūtama koka smarža. Smaidīga viesmīle laipni uzrunā un piedāvā ēdienkartes. Ir arī īpašais mēneša piedāvājums. Ēdienam te ir sekundāra nozīme, tāpēc izvēle nav pārāk plaša. Uzkodu piedāvājumā ir arī cepti kastaņi, taču viesmīle atrunā, jo šie neesot īsti tādi, kādi ēsti citās zemēs. Ar garnelēm pildītie vistu spārniņi gan ir tīri pieņemami, īpaši, ja ņem vērā cenu – nepilnus trīs latus.

Ēdienkarte nav piebāzta ar nevajadzīgiem un visur citur ešošiem piedāvājumiem un tas «Dorianam Grejam» noteikti nāks par labu. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar