Uzziņai: 

Folkloras draugu kopu «Skandinieki» 1976. gadā dibināja Dainis un Helmī Stalti, tā aizsākot folkloras kustību Latvijā, kas rezultējās folkloras materiālu vākšanas, saglabāšanas un izpētes aktualizācijā, dzīvesveida folklorismā, dziesmotajā revolūcijā, dažādu jaunu folkloras un pētījumu virzienu izveidē utt. Līdzās latviešu kultūras bagātībām, kopjot un popularizējot arī līvu tautas mantojumu, atsākās diskusija par Latviju kā divu lielu kultūru – baltu un somugru – mijiedarbības ūnikumu. Skandinieku sekotāji sastopami ne tikai Latvijā, bet arī trimdas latviešu vidū. Skandinieki ir ne vien daudzu folkloras, mūzikas, deju u.c. grupu iedvesmotāji, bet arī pamatlicēji, mundrinot tālākam ceļam jaunus, zinošus, talantīgus un spēcīgus vadītājus (Ilgu Reiznieci («Iļģi» – postfolklora), Valdi Muktupāvelu («Rasa» – etnomuzikoloģija), Veltu Leju («Dimzēns» – Zemgales tradicionālā kultūra u.c.)) visā Latvijā. 

Ar Skandinieku līdzdalību 1987. gadā aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls «Baltica». Latviešu un līvu kultūras mantojums kā Latvijas lielākā vērtība ar koncertiem, rituāliem uzvedumiem un dalību starptautiskos festivālos ir ticis rādīts gandrīz visās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Šrilankā un Austrālijā. 

Skandinieku un viņu vadītāju Daiņa un Helmī Staltu veikums ir novērtēts tālu pasaulē un saņēmis augstāko atzinību – Hamburgas F.V.S. fonda Eiropas balvu Tautas mākslā (1993), kā arī augstākos Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus. Jau septiņus gadus dzimtas mantojumu – Skandinieku vadību – ir uzņēmusies Julgī Stalte.