Pēdējos gadsimtos latvieši no savas dzimtās zemes ir devušies prom uz visām debess pusēm. Gan izsūtīti par nepaklausību varām, gan gājuši pasaulē meklēt laimi un labāku dzīvi, gan arī klaiņojuši karu un revolūciju vajāti.

Pēc 1926. gada notikušās Vissavienības tautas skaitīšanas Padomju Savienībā bija 151 410 latviešu. Ļeņingradā un tās apkaimē dzīvoja 18 346, Pleskavas apgabalā – 10 583, Maskavā – 10 167, Sibīrijā – 35 069. Kopumā PSRS bija vismaz 372 latviešu kolonijas un 12 000 saimniecību. Gaļina Strazdiņa Kemerovā stāsta: «Drīz mūsu vairs nebūs. Neesam ne latvieši, ne krievi, jo neprotam savu valodu.»

«Latviešu operāciju» ievadīja Nikolaja Ježova pavēle 1937. gada 30. novembrī. Tās rezultātā apcietināja 22 360 cilvēku, 74 procentiem tika izpildīts nāves sods. Lai arī operācijas galvenais mērķis bija latvieši, par upuriem krita arī citu tautību PSRS pilsoņi, kuri tika apsūdzēti spiegošanā Latvijas labā. Filmas varoņi ir 1937. gada represijās cietušo pēcteči Maskavā, Kemerovā, Krasnojarskas apgabalā un Latvijā.

Kemerovas apgabalā joprojām atrodas stacija «Latiši».

Pirms filmas - plkst. 21:40 - raidījumā «100g kultūras. Kino klubs» notiks diskusija par dokumentālo filmu «Stacija «Latvieši» 1937.» un par tēmām, par kurām tā stāsta.

Tweet