Asuānas granītā iekaltie hieroglifi stāsta par slaveno faraonu Džoseru, senās Ēģiptes valsts apvienotāju, un valsts virspriesteri Imhotepu - pasaules vēsturē pirmo pieminēto ārstu un senākās mūra celtnes – Džosera piramīdas – arhitektu. Pirmo reizi mūsu civilizācijas vēsturē tieši viņš uzbūvēja klētis un izglāba tautu no bada.

Mūsdienās Džosera piramīda atrodas uz sabrukšanas robežas, tāpēc Ēģiptē steidzami tiek veikti tās glābšanas pasākumi, pirmkārt izveidojot piramīdas telpisko virtuālo attēlu, kas palīdzētu sākt objekta glābšanu. Šis atbildīgais darbs tika uzticēts Latvijas zinātnieku ekspedīcijai. Pirmo reizi arheoloģiska objekta pētīšanai vienā ekspedīcijā apvienojās arheologi, fotogrammetrijas, ģeodēzijas un radiolokācijas speciālisti, arhitekti, ģeologi, vēsturnieki, paleoastronomi, globālās pozicionēšanas speciālisti un datorprogrammētāji.

Viņi visi kopā Džosera piramīdā atklāja jaunu galeriju tīklu, pazemes kāpnes un telpu apjomus, kas kopumā licis pārvērtēt līdz šim zinātnē pieņemto piramīdu funkcionālo nozīmi. Par šo atklājumu nopietnību liecina gan atklājumu prezentācija Francijas un Latvijas Zinātņu akadēmijās, gan Francijas eksprezidenta, kaislīgā ēģiptologa Žaka Širaka interese par Latvijas zinātnieku sasniegumiem un viņa piedalīšanās atklājuma prezentācijā Francijas Zinātņu akadēmijā.

Filmas «Džosera piramīdas noslēpumi» režisors ir Romualds Pipars. Viņš arī filmas operators un scenārija autors (kopā ar Jāni Klētnieku).

Filmas fragments:

Tweet