• Pirmdien, 26. decembrī, plkst. 19:30 - LTV videofilmas «Mūžīgais pērļu zvejnieks – Jānis Poruks» pirmizrāde. 

1871. gadā Druvienas zemnieku Poruku ģimenē piedzimst vecākais dēls Jānis – tīrradnis, ģēnijs, kuru Zenta Mauriņa uzskata par Eiropas kultūras ceļvedi Latvijā. Tas, ko viņš rakstījis, šodien varbūt pat ir aktuālāks nekā pirms 100 gadiem...

Filmas režisore un scenārija autore ir Virdžīnija Lejiņa, režisora asistente - Laura Hirša, operatori Alvis Balodis un Egils Kurpnieks, videoinženieris Ģirts Ģērmanis, mūzikas redaktore Indra Ceļdoma, projekta vadītāja Ilze Šadurska.

• Otrdien, 27. decembrī, plkst. 22:05 sāksies dokumentālās filmas «Aleksandrs Laime un Anhela ūdenskrituma dimanti» TV pirmizrāde.

Noklausījies Džimija Angela stāstus par slaveno Zelta Upi Venecuēlas džungļu vidū, Aleksandrs Laime devās meklēt zeltu un dimantus. Nav zināms, vai viņa meklējumi vainagojās panākumiem, bet Kanaimas iedzīvotāji līdz pat šai dienai viņu sauc par Dimantu karali – tā viņu savulaik nodēvēja Laimi indiāņi. Ko īsts Dimantu karalis atrada alā pie pasaulē augstākā Anhela ūdenskrituma, un vai tie tiešām bija Laimes dimanti?

Šī ir jau trešā filma ciklā «Veiksmes ceļinieki», kuru veidojis režisors Vladislavs Ščepins (Krievija). Viņš līdz šim producējis vairākas filmas, tostarp režisora A. Kota filmu «Zivs», kas ieguvusi vairākas starptautisku festivālu balvas.

Savukārt filmas operators Valdis Celmiņš profesiju apguvis ne vien Latvijas Kultūras akadēmijā, bet arī Ohaio universitātē ASV. Viņš ir labi pazīstamu vides filmu operators ( «Dubļi» (2010), «Selekcija» (2009), «Un džess» (2009), «Sarkanais pleķis» (2008), «Piejūra» (2004)).

• Piektdien, 30. decembrī, plkst. 18:30 – LTV videofilmas «Režisors Oļģerts Kroders dzīves garumā» pirmizrāde.

Šis bija Oļģerta Krodera 90. jubilejas gads. Tieši šos neaizmirstamos svētkus filmas autore Mārīte Balode izvēlējusies par pamatu, lai dokumentāli vizuālās un cilvēku liecībās izstaigātu radoši bagāto režisora mūžu. Tas būs stāsts par cilvēku, kurš visos laikos bijis uzticīgs personības gara brīvībai un  attiecību patiesumam gan dzīvē, gan mākslā. Viens no retajiem nežēlīgajā teātra pasaulē, kuru mīl un ciena gandrīz visi. Kāpēc? Ieraudzīsit un sajutīsit vārdos pateiktos un nepateiktos.
 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar