Liene Šomase atkāpās no raidījuma vadīšanas, kad viņas māti vainoja suņa noslīcināšanā. Šonedēļ tiesa paziņoja spriedumu – 200 stundas piespiedu darba. Pēc sprieduma nolasīšanas Liene Šomase raidījuma vadītājas ampluā neatgriezīsies.

««Ķepa uz sirds» strādās tālāk bez Lienes, un tas tā notiek jau no decembra vidus,» norādīja Kreicberga.

Pēc viņas teiktā, vadītāja meklēšana pašlaik nav galvenā prioritāte, jo tiekot gatavots raidījuma speciālizlaidums pēc atgriešanās no Kipras, kur pētīti dzīvnieku aizsardzības jautājumi. Materiāls esot liels, un Latvijas Televīzijā tas būs redzams 14.janvārī.

Raidījuma veidošanu finansiāli atbalsta «Borisa un Ināras Teterevu fonds». Fondā aģentūrai BNS sacīja, ka tas neiejauksies raidījuma vadītāja izvēles procesā.

«Fonds paļaujas uz atbalsta saņēmēju lēmumiem un darbībām atbilstoši augstākajiem ētikas standartiem arī turpmāk,» situāciju komentēja fonda direktors Mareks Indriksons.

Jau ziņots, ka trešdien tiesa nolēma Strenču kultūras nama darba organizatori Artu Šomasi sodīt ar 200 stundu piespiedu darbu par takša sugas kucītes noslīcināšanu, sasienot kājas un piesienot tām akmeņu maisu. Šomase atbrīvojusies no suņa, jo tas bijis nepaklausīgs un sagādājis problēmas. Izdarīto viņa nožēloja un tagad tā vairs nerīkotos. Par cietsirdību pret dzīvniekiem notiesātā Arta Šomase  ir pazīstamās dziedātājas māte.

Organizācija «Dzīvnieku SOS» uzskata, ka Valkas rajona tiesā pasludinātais spriedums par suņa cietsirdīgu nogalēšanu varēja būt bargāks nekā piespiedu darbs.

«Žēl, ka tā, jo nodarījums ir smags. Šāds spriedums neveicinās sabiedrības izpratni, ka šāda rīcība ir nosodāma,» aģentūrai BNS spriedumu komentēja organizācijas valdes locekle Laura Karnīte.

Viņa gan norādīja, ka vajadzētu zināt vairāk nianšu, kā viss norisinājies, bet uz vispārējā fona spriedums varēja būt bargāks.

«Nezinot lietas nianses un apstākļus, kas tur īsti ir bijis un kā viss noticis, objektīvi novērtēt tiesas spriedumu ir grūti. Taču kopumā, kad tiesas skatījušas lietas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, sodi diemžēl ir niecīgi un neveicina sabiedrības izpratni, ka šādi nodarījumi ir smags krimināls noziegums un tā rīkoties nav pieļaujams. Suņu un kaķu slīcināšana laukos tiek uzskatīta par pilnīgi normālu parādību. Tas ir aizliegts, dzīvniekus var nogalināt, tikai eitanizējot pie vetārsta, nekādi citi paņēmieni nav atļauti,» uzsvēra Karnīte.

Gada laikā Latvijā līdz tiesai nonāk līdz desmit lietām par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Spriedumi esot līdzīgi – vai nu piespiedu darbs, vai naudas sods, sacīja «Dzīvieku SOS» pārstāve. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar