1991. gada janvārī Rīgā tika celtas barikādes, lai nodrošinātos pret iespējamo PSRS armijas uzbrukumu. Pie barikādēm dienu un nakti dežūrēja brīvprātīgie. Sargāja Vecrīgu, tiltus, televīziju un citus objektus. 20. janvāra vakarā PSRS armijas speciālā vienība OMON un nezināma kaujinieku grupa uzbruka Latvijas Iekšlietu ministrijai. Bojā gāja 5 cilvēki, ievainoja 12. Vainīgie nav noskaidroti vēl šodien. 

Traģiskajos janvāra notikumos nošāva Andri Slapiņu un nāvīgi ievainoja Gvido Zvaigzni, kurš divas nedēļas vēlāk mira. Kino operatora Gvido Zvaigznes dzīve aprāvās ceļa sākumā. Viņa talants pat nepaguva pilnībā uzplaukt. Tieši Gvido Zvaigzni Juris Podnieks izvēlējās par operatoru savai unikālajai lielfilmai «Mēs», par padomju impērijas sabrukuma periodu.
Gvido Zvaigzne bija ceļā uz sevi, uz personības pilnestību. Liktenis neļāva noiet šo ceļu līdz galam. Taču viņa dzīves notikumu un vērtību ķēde ir uzskatāms paaudzes centienu modelis. Filma par viņu ir filma par viņa laiku. 

Ģimenes locekļu, skolas un darba biedru atmiņas, filmas un kino dokumenti ļāvuši  izveidot emocionāli spriegu stāstu par savas būtības meklējumiem, mīlestību, laika izjūtu un aizrautību. 

«Filmiņas, kameras, tāda lenta, šitāda lenta, tāda soma, šitāda soma… Tas ir tas, kas mājās vienmēr bija, un kas ir palicis, noglabāts. Tēta soma ar tādām zīmīgākajām lietām. Pārējās lietas …varbūt, ka būtu vairāk bijušas kādas bildes, ko mēs kopā darām, lielākajā daļā gadījumu tētis bija otrpus kamerai, tāpēc arī  bilžu ir tik maz, un līdz ar to arī atmiņu nav daudz. Īstenībā tas ir viss ko es varu pastāstīt, ka man ir tikai divas atmiņas…»
Una Zvaigzne-Baumane, Gvido meita.

Pirms filmas seansa Okupācijas muzejā ikviens aicināts uz tikšanos ar filmas režisori Dzintru Geku. Muzeja grāmatu galdā būs iespēja nopirkt filmas DVD ierakstu. Ieeja par ziedojumu. Vietu skaits ierobežots, tādēļ nepieciešamības gadījumā tiks organizēts otrs seanss plkst. 19.00. 

Tweet