Jā, beidzot slavenais romāns «Kalpone» ir iztulkots latviski, un šī varētu būt grāmata, ko vēlēsies izlasīt katra domājoša sieviete. Koši dzeltenais vāciņš pievērš uzmanību, un, to atšķirot un iepazīstot dažādās varones, grāmatu nolikt malā nav iespējams. Par spīti tam, ka mūsu ikdiena un sadzīve ar kalpoņu nodarbināšanu saistīta visai maz, turklāt Latvijā nepastāv arī rasu segregācijas problēmas, iemesls, kāpēc šī grāmata izpelnījusies pasaules slavu un atzinību, ir aktuāls gan Latvijā, gan tajās vairāk nekā 40 valstīs, kur šī grāmata jau izdota. Tas ir vērīgi uzrakstīts lielisks vēstījums par sievietēm un viņu iekšējo pasauli.

Daudzie tulkojumi un ekranizācija skaidri norāda: šī grāmata ir par mūžīgām vērtībām. Par sieviešu attiecībām – draudzību, naidu, greizsirdību, sāncensību, pašaizliedzību, mīlestību. Par draudzenēm, par mātēm un meitām, par sāncensēm. Par dziļi slēptām un atklāti izrādītām bailēm. Par cerībām un vilšanos, par sadzīves sīkumiem, kas var kalpot par katalizatoru neparedzamu notikumu lavīnai. Par tiem, kam uzticam savus bērnus, – un par bērniem, kuri paļaujas uz tiem, kas viņus ikdienā samīļo, baro un māca. Par dzīvi, kāda tā ir, ja vēlamies uz to paskatīties «no malas» un varbūt ieraudzīt arī sevi vai savas draudzenes un tuvinieces kādā no romāna varonēm ir vieglāk tieši tāpēc, ka iztirzātās situācijas un notikumi ir tik tāli. Divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu ASV Dienvidu štati, vide, kurā baltie un melnie pilsoņi dzīvo divas paralēlas dzīves, kas krustojas tikai dažreiz.

Skītere atgriežas mājās no koledžas un atklāj, ka viņas auklīte, tumšādainā Konstantīne, ir prom. Neviens nepaskaidro, kas īsti noticis, – un šis zaudējums maina Skīteres dzīvi. Pūlēdamās noskaidrot, kas atgadījies viņas prombūtnes laikā, dažādu apstākļu sakritības dēļ jaunā sieviete uzsāk projektu, kas satricina pilsētiņas klusos ūdeņus. Gan augstāko aprindu kundzes – biedīgi naidīgā Hillija, bikli padevīgā nejēga mis Līfolte, neiederīgā Sīlija un citas, gan viņu kalpones – sirsnīgā Eibilīna, karstgalve Minnija, nelaimīgā Jūle Meja –, brīžiem, pašas to nezinot, piedalās kādas īpašas grāmatas tapšanā.

Ketrina Stoketa šo romānu rakstījusi, atminoties savu auklīti Dēmetriju, kura uzmundrināja un iedrošināja, rosināja mīlēt dzīvi un sevi pašu.

Himna sieviešu attiecībām – labām un sliktām, šī grāmata uzrunās ikvienu sievieti. Pat tās, kas uzskata, ka sieviešu draudzība nepastāv un attiecības veidojamas vienīgi ar pretējo dzimumu.

No angļu valodas tulkojusi Vanda Tomaševiča, izdevis «Apgāds Zvaigzne ABC».

Ekranizācijas video rullītis:

http://youtu.be/J_ajv_6pUnI 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar