«Otello» – stāsts par apmānu, alkatību, kaisli un taisnīgumu apvienojumā ar Verdi satriecošo mūziku ir vispāratzīts opermūzikas šedevrs. Pēc Karela Marka Šišona neaizmirstamajām «Bohēmas» izrādēm pagājušajā sezonā maestro turpina veiksmīgo operas koncertuzvedumu sēriju ar Verdi «Otello», ko izdziedās izcils starptautisku solistu ansamblis. Verdi ir īpaši tuvs komponists orķestrim un tā galvenajam diriģentam – to vislabāk apliecināja aizkustinošais «Aīdas» koncertuzvedums 2008. gadā, kas daudziem palicis dzīvā atmiņā.

Solisti:

OTELLO - Badri Maisuradze (tenors)
DEZDEMONA - Mišela Kraidere (soprāns)
JAGO - Donijs Rejs Alberts (baritons)
EMĪLIJA - Ieva Parša (mecosoprāns)
KASIO - Gabriels Mandžone (tenors)
RODRIGO - Raimonds Bramanis (tenors)
LODOVIKO - Rihards Mačanovskis (bass)
MONTANO, HEROLDS - Krišjānis Norvelis (bass)
Valsts Akadēmiskais koris «Latvija»  / koris
Rīgas Doma zēnu koris  / koris
Latvijas Nacionālās operas koris  / koris

Diriģents: Karels Marks Šišons

Badri Maisurdze, kuru  Mstislavs Rostropovičs nosaucis par «vienu no izcilākajiem mūsu gadsimta tenoriem», bet Seidži Ozava – par «zelta rīkli ar mirdzošu skaņu», dzimis Gruzijā un absolvējis Tbilisi konservatoriju, vēlāk mācījies arī Maskavā un Milānā. Viņš ir izcīnījis pirmās vietas vairākos starptautiskos konkursos, tostarp Fransisko Vinjas Starptautiskajā vokālistu konkursā Spānijā un Jusi Bjorlinga Tenoru konkursā Zviedrijā. Solista starptautiskā karjera aizsākās 1993. gadā ar Dmitrija lomu «Borisa Godunova» iestudējumā Ljēžas opernamā. Kopš 1994. gada gruzīnu tenors ir Maskavas Lielā teātra solists, kur izpildījis daudzas galvenās lomas, tostarp Edgaru «Lučijā di Lamermūrā», Alfrēdu «Traviatā», Pollioni «Normā», Andreju «Hovanščinā» u. c. Kopumā viņa repertuārā ir vairāk nekā 40 lomas krievu, itāļu, franču, vācu un gruzīnu repertuārā – gan klasikā, gan mūsdienu mūzikā.  Maisurdze uzstājies visā pasaulē – gan Jaunzēlandē un Austrālijā, gan Kanādā un Singapūrā, gan daudzās Eiropas valstīs. 1999. gadā viņš debitēja Milānas La Scala operteātrī Pētera Čaikovska operas «Mazepa» iestudējumā, ko diriģēja Mstislavs Rostropovičs, savukārt 2000. gadā viņš debitēja Vīnes Valsts operā ar Kavaradosi lomu Džakomo Pučīni operā «Toska» diriģenta Antonio Džudaņjo vadībā. Solists strādājis arī Berlīnes Vācu operā, Florences Teatro Comunale, Madrides Teatro Real, Neapoles Teatro di San Carlo, Palermo Teatro Massimo, Barselonas Gran Teatre del Liceu, Drēzdenes Zempera operā, Stokholmas Karaliskajā operā, u.c. 

Mišela Kraidere ir viena no savas paaudzes izcilākajiem dramatiskajiem soprāniem. Ar vienlīdz lieliem panākumiem un plašo repertuāru viņa iekarojusi pasaules operteātru un koncertzāļu skatuves. Kraidere studējusi vokālo mākslu Aiovas Universitātē un divreiz uzvarējusi Metropolitēna operas reģionālajos atlases konkursos. Pēc tam viņa devās uz Cīrihi, kur turpināja studijas Cīrihes opernama studijā. 1988. gadā viņa kļuva par Lučāno Pavaroti konkursa finālisti, bet 1989. gadā – ieguva vienu no trim galvenajām balvām Ženēvas Starptautiskajā mūzikas konkursā. Tam sekoja Leonoras loma «Trubadūrā» Dortmundes operā un uzvara Starptautiskajā Grand Prix konkursā.

Mišela Kraidere regulāri uzstājas pasaules lielākajos opernamos, tostarp Karaliskajā Koventgārdena operā Londonā, Ņujorkas Metropolitēna operā, Sanfrancisko operā, Losandželosas operā, Berlīnes, Vīnes, Minhenes, Hamburgas Valsts operās, Milānas La Scala operā, Veronas arēnā, kā arī Romas, Cīrihes, Barselonas un Madrides operās. Arī solistes koncertkarjera ir ļoti veiksmīga – viņa uzstājusies Zalcburgas festivālā, Florences Maija mūzikas festivālā, Oranžas, Ravennas, Savonlinnas un Edinburgas festivālos, Karaliskajā Alberta zālē un Bārbikana centrā Londonā, Kārnegija zālē Ņujorkā, Frankfurtes Vecajā operā un Pleijela zālē Parīzē kopā Londonas simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Vīnes filharmonisko orķestri, Parīzes Nacionālo orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Oslo filharmonisko orķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri un Ķelnes WDR simfonisko orķestri. Ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un maestro K.M.Šišonu viņa sadarbojusies vairākkārt.

Donijs Rejs Alberts dzimis Luiziānā, ASV. Ieguvis bakalaura grādu mūzikā Luiziānas Valsts universitātē un maģistra grādu mūzikā Dalasas dienvidu metodistu universitātē.

Pie dramatiskā baritona pēdējo sezonu panākumiem minamas «Salomes» izrādes Sanpaulu operā (Brazīlija), «Klīstošā holandieša» – Ostinas Liriskajā operā, «Pajaci» – Kalifornijas Pacific Operā, «Trubadūra» – Milvokī operā, «Makbeta» – Klangbogenas festivālā Vīnē, kā arī Ceļinieka loma Kīta Varnera iestudētajā «Zīgfrīdā» Tokijas Jaunajā nacionālajā teātrī. Solists piedalījies arī «Fidelio» koncertuzvedumā kopā ar Sinsinati simfonisko orķestri Pāvo Jervi vadībā, Gustava Mālera 8. simfonijas atskaņojumā ar Minesotas simfonisko orķestri Džeimsa Konlona vadībā un Sinsinati Maija festivālā. Dziedātājs regulāri uzstājas Sinsinati, Dalasas, Čikāgas, Losandželosas, Ņujorkas, Vašingtonas, Hjūstonas, Maiami, Atlantas, Ostinas, Minesotas, Jūtas, Ņūorleānas, Baltimoras, Kolambasas, Omahas, Kalgari, Edmontonas, Monreālas, Manitobas un Vankūveras opernamos, kā arī ir viesojies Eiropā – Berlīnes, Gīsenes, Bordo, Ķelnes, Bregencas, Milānas, Manheimas un Hamburgas operās. Kā koncertmākslinieks Donijs Rejs Alberts dziedājis kopā ar Vašingtonas, Ķelnes, Dienvidrietumu Floridas, Čikāgas, Hjūstonas, Dalasas, Jeruzalemes, Sietlas, Minesotas, Sentpolas, Losandželosas, Palmbīčas, Grīnsboro, Grantpārkas Festivāla, Medisonas, Vīnes un Lincas orķestriem. Donijs Rejs Alberts ierakstījis arī vairākus kompaktdiskus. Ievērojamākie no tiem ir operas «Porgijs un Besa» ieraksts (RCA), kas ieguvis Grammy balvu un Grand Prix du Disque; The Horse I Ride Has Wings kopā ar pianistu Deividu Gārveju (NOW); Aleksandra Zemļinska darbu ieraksti – opera Eine Florentinesche Tragödie un vokālais skaņdarbs Frühlingsbegräbnis Džeimsa Konlona vadībā (EMI); Saimona Sārdžona A Clear Midnight (Gasparo); Harolda Blūmenfelda Mythologies (Albany); Ferenca Lista nepabeigtās oratorijas «Svētais Staņislavs» pasaules pirmatskaņojuma ieraksts Džeimsa Konlona vadībā no 2004. gada Sinsinati Maija festivāla (Telarc); Donnie Ray Albert In Recital ar Džo Annu Ritaku pie klavierēm un Tearless, Roberta Ouvena dziesmu cikls ar autoru pie klavierēm (Cinnabar Records). Latvijas klausītājiem viņš pazīstams no LNSO operas koncertuzvedumiem Aīda un Puritāņi. 

Tweet