«Varavīksne ir krāsaina» noslēgusies

Tātad — celšanās pēdējā rītā pie ezera bija pulksten 8, un došanās ceļā uz Rīgu no visai attālā Rēzeknes rajona Adamovas ciemata izvērtās par niknāku pasākumu, nekā bija plānots. Jau pašā sākumā dalībnieku noskaidrotais maršruta Adamova–Rēzekne autobusa izmērs izrādījās nepatiess — 45 vietu autobusa vietā bija… mazais mikroautobuss, turklāt pārpildīts… Neatlika nekas cits kā ceļot līdz Rēzeknei senajā un visiem tik pazīstamajā veidā — ar stopiem. Šīs nelielās aizķeršanās dēļ Rēzeknē dalībniekiem vairāk neatlika laika, lai paveiktu uzdevumu — uzzinātu galvenās Rēzeknes teikas un leģendas.

No Māras zemes galvaspilsētas dalībnieki dažādos veidos devās uz Latvijas galvaspilsētu: vieni— apdomīgi pārdomājot pārtikas rezerves, citi — uzskatot, ka galvenais ir lidot. Viens no interesantākajiem gadījumiem bija, kad no grupas atdalījies jaunietis, pieturā izkāpis no autobusa, lai izstaipītos, nenojauta, ka autobusa vadītājs, uzskatīdams viņu par parastu pasažieri, aizbrauks prom… Grupā jautās neliels apjukums un skumjas, bet neviltots prieks pārņēma dalībniekus, kad viņi noklīdušo avi ieraudzīja citā autobusā, kas, iebraucot Rīgā, pat apdzina pirms tam izmantoto un vēlāk zaudēto satiksmes autobusu.

Kā jau izdzīvošanā organizatoru mērķis bija dalībniekiem dot iespēju sevi izmēģināt pēc iespējas dažādākos pārvietošanās un pilsētas izzināšanas veidos. Grupai savācoties kopā, pirmais uzdevums bija iepazīt Rīgas ievērojamākās vietas, piemēram, Doma laukumu, Okupācijas muzeju, Latvijas Universitāti, Brīvības pieminekli un citus. Tā visa gan bija tikai neliela iesildīšanās, jo sekoja fotoorientēšanās pa Rīgu. Teorētiski ceļš uz mājām, bet līkumu līkumiem — prasot padomu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan policistiem. Beidzot dalībnieki pret rītu bija mājās. Pilnīgi un galīgi izpumpējušies. Tas arī bija noslēguma pasākums, turpmākās aktivitātes, pilsētas apskatīšana un izrādīšana ārvalstu dalībniekiem notika jau dienas gaismā un daudz ierastākā veidā. 

Projektā piedalījās Latvijas, Beļģijas, Baltkrievijas un Ukrainas jaunieši, kuri solīja vēlāk, kad pirmās emocijas un nogurums būs pārgājis, dalīties savos pārdzīvojumos un iespaidos.

Tweet