Kiršteina atklātā vēstule Izraēlas vēstniekam Latvijā

Atklāta vēstule Izraēlas vēstniekam Latvijā Garijam Korenam

Rīgā, 2005. gada 17. jūnijā

«Vakara Ziņu» 16. jūnija numurā Jūs esat sniedzis interviju, kurā apgalvojat, ka neesmu paskaidrojis savu viedokli sakarā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes paziņojumu, taču jau 3. jūnijā nosūtīju vēstuli Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājam Arkādijam Suharenko, kurā darīju zināmu, ka atbildē uz padomes paziņojumu, minot 1940. gada kļūdas, tikai citēju Izraēlas pilsoņa teikto. Nosūtu arī Jums A. Suharenko adresēto vēstuli, uz kuru atbildi joprojām neesmu saņēmis.

Jūsu intervijā «Vakara Ziņās» arī izteikts nepamatots apgalvojums, ka noziegumi notika Latvijā, kas kā valsts tajā laikā neeksistēja, nevis Ostlandē. Tāpat Jūs sakāt, ka, ja ir bijuši pāris tādi cilvēki kā Šustins, nevajag vainu uzvelt visai ebreju tautai. Tajā pašā laikā jūs atļaujaties apvainot visu latviešu tautu, publiski paziņojot, ka «kolaborantu skaits starp latviešiem ir visaugstākais Eiropā». Interesanti, ar kādiem datiem Jūs apliecinātu savu izteikuma patiesumu?

Jūs arī izsakāt apvainojošus apgalvojumus, ka latviešu skaits, kas strādāja NKVD orgānos bija daudz augstāks nekā ebreju skaits. Atkal nav skaidrs — kur, jo Latvija kā valsts tajā laikā neeksistēja. Iespējams, domājāt ebrejus PSRS, taču «no 1935. gada 1. janvāra līdz 1938. gada 1. janvārim vairāk nekā 50 procentu Iekšlietu centrālā aparāta galvenās apakšstruktūras vadīja tieši šīs tautības pārstāvji». (Г. В. Костырченко. Тайная политика Сталина: Власть и антисемитизм. М: Международные отношения, 2001, с.210.)

Vai Jums nešķiet, ka pēc šādu apvainojumu izteikšanas Izraēlas Ārlietu ministrijai būtu Jūs jāatsauc no vēstnieka amata?

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pielikums: Rīgā, 2005. gada 3. jūnijā Nr. 9/1-554

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājam Arkādijam Suharenko

God. A. Suharenko kungs,

Ar lielu interesi izlasīju Jūsu paziņojumu un, izprotot Jūsu bažas par labējo radikāļu un ultranacionāļu ietekmes pastiprināšanos uz sabiedrības mērenajiem slāņiem, vēlētos uzzināt, kas ir Latvijas «ultra», kuri, kā Jūs minējāt, esot manā patronāžā un ir ieguvuši politiskā pieseguma raksturu. Vai Jūs domājāt nacionāli domājošus cilvēkus? Droši vien nē, jo tad Jums būtu jāuztraucas arī par faktu, ka Izraēlas valsti dibinājuši nacionālisti.

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Kajema kungs, viesojoties Sabiedrības integrācijas apakškomisijā, nespēja sniegt atbildi, kāda ir Jūsu vadītās padomes attieksme pret cilvēkiem, kuri piedalās Jūsu padomes pasākumos un kuri atklāti aicina neievērot Latvijas likumus. Tāpat gaidīšu Jūsu atbildi, kas ir tie jaunie publicisti un žurnālisti, kas, jūsuprāt, pārstāv Latvijas istablišmentam tuvus izdevumus un ir sagatavojuši rakstus par Cukuru «Dienā» un «Telegraf». Man arī būtu interesanti uzzināt, vai Jūs un Jūsu kolēģi atbalsta ideju par to, ka Latvijai jābūt divkopienu valstij un ka krievu valodai jākļūst par otro Latvijas valsts valodu?

Lielu rezonansi ieguva mana atbilde uz Jūsu paziņojumu, kurā, rosinot Jūsu vadīto padomi neatkārtot vēsturiskās kļūdas, atsaucos uz 1940. gadu. Daru Jums zināmu, ka tas ir citāts no Izraēlas pilsoņa Franka Gordona grāmatas «Latvians and Jews between Germany and Russia», kuras 24. lpp. autors raksta: «Te jānorāda, ka pašā latviešu tautā vēstures gaitā allaž atradās krietni daudz lišķu, iztapoņu un «verga dvēseļu», kas centīgi kalpoja te vienai, te otrai svešu kungu varai, taču šai konkrētajā gadījumā, 1940. gada vasarā, bija pamats runāt par zināmu interešu sadursmi starp latviešu vairākumu un daudziem ebrejiem, un tādējādi tika sēta sēkla 1941. gada vasaras traģiskajiem notikumiem.» Mani personīgi uztrauc tas, ka daudzas pretvalstiskas darbības veic cilvēki, kuri piedalās Jūsu padomes pasākumos, tādējādi izraisot neizpratni latviešu sabiedrībā.

Būšu ļoti pateicīgs par plašāku atbildi uz minētajiem jautājumiem vai arī par iespēju tikties personiski ar Jums un citiem Jūsu vadītās padomes pārstāvjiem Saeimas Ārlietu komisijā, lai turpmāk novērstu dažādus nevajadzīgus pārpratumus.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs  Aleksandrs Kiršteins

Tweet