Hiperbāriskā tris posmu savienošana notika divās vietās jūras dzelmē. Somijas līča posma savienošana ar centrālo posmu notika Somija ūdeņos aptuveni 80 metru dziļumā un centrālā un dienvidrietumu posmu savienošana notika 110 metru dziļumā netālu no Gotlandes salas Zviedrijā. Katrs no abiem cauruļvada savienošanas procesiem notika zemūdens metināšanas kamerā un metināšanu kontrolēja no niršanas atbalsta kuģa  "Technip Skandi Arctic». Savienošanai izmantoja specializētu «Pipeline Repair System» (PRS) aprīkojumu, kas ir Norvēģijas «Statoil ASA» pārziņā. Zemūdens metināšanas darbus uzraudzīja un atbalstīja ūdenslīdēju komanda, kas visu laiku atradās notikuma vietā. 

Visī trīs pirmā dabas gāzes cauruļvada posmu hiperbāriskās savienošanas ir pabeigta. Pabeigtais cauruļvads Baltijas jūrā tagad ir sagatavots vasaras beigās savienošanai ar cauruļvada sauszemes izbūvi Krievijas un Vācijas krasta zonā, portālu «Apollo» informēja Romāns Baumanis, «Nord Stream» padomnieks Baltijas valstīs.

Hiperbāriskā tris posmu savienošana notika divās vietās jūras dzelmē. Somijas līča posma savienošana ar centrālo posmu notika Somija ūdeņos aptuveni 80 metru dziļumā un centrālā un dienvidrietumu posmu savienošana notika 110 metru dziļumā netālu no Gotlandes salas Zviedrijā. Katrs no abiem cauruļvada savienošanas procesiem notika zemūdens metināšanas kamerā un metināšanu kontrolēja no niršanas atbalsta kuģa  "Technip Skandi Arctic». Savienošanai izmantoja specializētu «Pipeline Repair System» (PRS) aprīkojumu, kas ir Norvēģijas «Statoil ASA» pārziņā. Zemūdens metināšanas darbus uzraudzīja un atbalstīja ūdenslīdēju komanda, kas visu laiku atradās notikuma vietā. 

Katru no «Nord Stream» abiem paralēlajiem cauruļvadiem veido 101 000, 12 metru garas, 48 collas (viena colla ir 2.56 centimetri) diametra tērauda caurules, kas ir pārklātas ar betonu un katra sver aptuveni 23 tonnas. Pirmā cauruļvada caurules savienoja uz speciālā cauruļvada ieguldīšanas kuģa klāja, no kura cauruļvadu ieguldīja uz jūras gultnes, atbilstoši izstrādātajam maršrutam, ko veidoja saskaņā ar piecu valsts institūciju prasībām: Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā. Patreiz Somijas līcī otrā cauruļvada būvniecībā ir iesaistīt divi cauruļvada ieguldīšnas kuģi Saipem uzņēmuma «Castoro Sei» un Allseas uzņēmuma «Solitaire», kas veica arī pirmā cauruļvada ieguldīšanas darbus. 

Otrā cauruļvada būvniecība notiek saskaņā ar grafiku, apmēram seši kilometri dienā  un vairāk kā 230 kilometri jau ir izbūvēti. 2012.gada beigās, kad abi cauruļvadi būs pabeigti Nord Stream varēs transportēt uz Eiropu 55 miljardus kubikmetrus gāzes gadā. Līdz 2015. gadam nav ieplānots uzsākt neviena cita cauruļvada darbību ar transportēšanas spēju virs 10 mljrd. m3. 

Tweet