Viņš informēja, ka Barona iela ir daudz piemērotāka iepirkšanās ielas statusam, jo uz tās patlaban jau atrodas trīs enkurnomnieki - «Galerija Centrs» ielas sākumā, «Barona centrs» ielas vidū un «Bērnu pasaule» ielas galā, tāpat tajā jau patlaban iespējams iegādāties visu preču spektru. 

«Lai gan Rīgas dome patlaban ieņēmusi pozīciju, ka vienīgā iespējamā gājēju un iepirkšanās iela Rīgā varētu būt Tērbatas iela, tomēr neatkarīgi no domes nostājas Barona iela tiks popularizēta kā Baltijā garākā iepirkšanās iela,» sacīja Danusevičs. 

Uzņēmuma «Retail Baltic» vadītājs Zulfukars Tosuns informēja, ka Barona ielas garums ir 3,3 kilometri, savukārt Tērbatas ielas garums ir 1,8 kilometri, Ģedimina prospekta Viļņā garums ir 2,2 kilometri, bet Tallinā visas iepirkšanās ielas ir īsākas. 

Danusevičs informēja, ka pirmais solis Barona ielas popularizēšanā būs Barona ielas kā iepirkšanās ielas karte. «Patlaban jau tiek veikta cenu aptauja tipogrāfijās, divu nedēļu laikā veiksim Barona ielā esošo tirgotāju aptauju, un domāju, ka jau pirms Ziemassvētkiem tiks nodrukāts šīs kartes pirmais metiens 20 000 eksemplāru tirāžā. No tiem 8000 tiks izplatīti Centrālajā dzelzceļa stacijā, 4000 - lidostā «Rīga» un pārējie - citās tūristiem pieejamās vietās,» sacīja Danusevičs. 

Tosuns uzsvēra, ka ar saukli «Garākā iepirkšanās iela Baltijā» var izveidot labu Barona ielas mārketingu un pozicionēt to kā unikālu pārdošanas vietu («Unique Selling Point»). «Barona ielu var izveidot par tādu pašu brendu kā Oksfordstrīta Londonā vai 5.avēnija Ņujorkā, un tas varētu piesaistīt tūristus,» sacīja Tosuns. 

Danusevičs piebilda, ka Barona iela varētu arī palīdzēt nest Latvijas vārdu pasaulē, jo Krišjānis Barons un dainas ir pasaulē vieni no pazīstamākajiem Latvijas kultūras zīmoliem. «Kāpēc mums būtu jāpopularizē Igaunijas pilsētas Tērbatas vārds?» jautāja Danusevičs. 

«Protams, var rasties jautājums, vai Barona ielā esošās tramvaja līnijas un gājēju ielas statusa savienojums neradīs problēmas. Pasaulē vairāk nekā desmit pilsētās tramvajs kursē pa gājēju un iepirkšanās ielām, piemēram, Šveices galvaspilsētā Bernē, Vācijas pilsētās Brēmenē un Vircburgā, Portugāles galvaspilsētā Lisabonā, Turcijas pilsētā Stambulā, kā arī Francijas kūrortpilsētā Nicā un citās. Nevienā no šīm pilsētām tramvajs nerada nekādas problēmas,» uzsvēra Tosuns. 

Barona ielai kā iepirkšanās ielai ir arī citi plusi - tieša saikne starp Vecrīgu un pilsētas centru, kas nav Tērbatas ielai, sacīja Tosuns. Tāpat gājēju plūsma no dzelzceļa stacijas pa Merķeļa ielu šķērso Barona ielu, kā arī visās Barona ielas ēkās pirmajā stāvā jau ir veikali, ēdināšanas vai citas iestādes ar lieliem skatlogiem. 

«Paredzams, ka Barona ielu kā iepirkšanās ielu varētu izmantot visplašākais klientu spektrs - tūristi, biroju darbinieki, skolēni, studenti, pensionāri. Ielas pluss ir arī tramvajs, kas nodrošina ātru un ērtu satiksmi ar Teiku, Juglu un Mežaparku, turklāt paralēli Barona ielai ir Čaka iela, kas atvieglo nokļūšanu uz Barona ielu,» sacīja Tosuns. 

Viņš piebilda, ka, pārveidojot Barona ielu par gājēju ielu, netiktu zaudēta neviena autostāvvieta, savukārt Tērbatas ielā varētu zaudēt aptuveni 60 autostāvvietas, daudzās no kurām iebraukšana ir tieši no Tērbatas ielas. Danusevičs piebilda, ka Barona ielas autostāvvietās iebraukšana ir no sānielām. 

«Barona centra» vadītājs Andžejs Neguliners piebilda, ka iepirkšanās nav vienīgā Barona ielas kā gājēju ielas priekšrocība, jo uz tās ir Dabas muzejs, Mūzikas akadēmija, Leļļu teātris, klubi un kafejnīcas. 

«Pirmajā projekta attīstības posmā popularizēsim Barona ielu no «Palazzo Italia» līdz «Bērnu pasaulei», jo bijušās Sporta pils apkaimē ir maz ticams, ka tuvāko piecu gadu laikā notiks kāda attīstība. Tomēr ir cerība, ka Barona iela kā Baltijā garākā iepirkšanās iela liks ar laiku arī bijušās Sporta pils vietā izveidot kādu sabiedrībai pieejamu atpūtas vietu,» sacīja Neguliners. 

Tirdzniecības centra «Bērnu pasaule» pārstāvis Mārtiņš Smilga sacīja, ka jau ir veikta «Bērnu pasaules» telpu nomnieku aptauja un lielākā daļa no tiem ir priecīgi par ideju veidot Barona ielu par iepirkšanās ielu un atbalsta to. «Tā varētu būt iela, kurā cilvēki nesteidzas un bauda. No tirgotāju viedokļa labākais pircējs ir nesteidzīgs pircējs,» uzsvēra Smilga. 

Neguliners sacīja, ka tiek domāts arī par variantu, ka Barona iela par gājēju ielu pārtop tikai brīvdienās, piemēram, tiks slēgta satiksmei piektdienās plkst.18 un atkal atvērta satiksmei pirmdienās plkst.6. «Tādā gadījumā nebūtu nepieciešamas nekādas investīcijas un projektu varētu sākt kaut vai šonedēļ - tikai jāvienojas ar domi, jāuzstāda ceļazīme, un sākumposmā, kamēr cilvēki pieradīs pie jaunās sistēmas, būs nepieciešama policijas klātbūtne. Šādā veidā gājēju un iepirkšanās iela darbojas Kijevā,» sacīja Neguliners. 

Danusevičs informēja, ka, lai virzītu tālāk Barona ielas kā Baltijā garākās iepirkšanās ielas projektu, tiks izveidota darba grupa, kurā varētu darboties tirgotāji, tūrisma nozares un kultūras jomas pārstāvji. «Vērsīsimies pēc atbalsta gan «Live Riga», gan kultūras iestādēs. Domāju, ka pēc Jaunā gada jau būs gatava Barona ielas tālākās attīstības programma. Sākotnēji izteiksim Rīgas domei lūgumu slēgt šo ielu satiksmei sestdienās un svētdienās,» sacīja Danusevičs. 

Tweet

Materiāls publicēts sadarbībā ar