Tā viena precējusies ar nodzerto mūli. Tā otra vienkārši nīst visus vīriešus. Par ko? A tāpat vien! Vai nu dāmai iepriekš nepaveicās, vai galvā skrūvītes šķērsām sakritušas? Bet tās skrūvītes, ziniet, šķērsām sakritušas visiem šā stāsta dalībniekiem.

Dzērājvīriņš pūlas sapnī un īstenībā noskaidrot savas pašvērtības problēmas. Sapnī cīnoties ar elfiem. Ne sapnī draudot pieklapēt sievu un pārējos, kas pa rokai gadās. Savukārt dzērāja sieviņa nemitīgi pūlas attaisnot sev un citiem sava vīriņa pašvērtības meklējumus. Bet draudzene vienkārši izmanto situāciju un paved... sieviņu.

Tā pavešana sanāk bez īpašas aizķeršanās. Jo, raugiet, sieviņa tāpat sagurusi no sava veča tupuma un gultas prieku trūkuma. Ja vīrišķis ir pillā, tad tai gultā viņš guļ un krāc, nevis pilda vīra pienākumus. Kur tad vēl atveldzēties no sūrā likteņa, ja ne sievietes maigumā?

Galu galā — tā arī tiem večiem vajag! Lai tik dzer un nodzeras līdz baltajām pelītēm! Lai tik risina savas pašvērtības problēmas, līdz galīgi saiet sviestā un iznīkst no šīs pasaules! Mēs, sievietes, mācēsim gan samīļot, gan darīt viena otru laimīgu. Kas var būt vēl skaistāks par divu sieviešu mīlestību!

Bet tagad nopietni: ko darīt sievietei, kas vīlusies vīriešos? Meklēt citu vīrieša gabalu? Nemeklēt un iztikt bez visa, ko saņem kontaktējoties divas cilvēciskas būtnes? Vai ielaisties lesbiskās attiecībās?

Cita veča meklējumi pārsvarā nesola pozitīvu rezultātu. Dzīvošana vientulībā draud ar veselības un psihes problēmām. Mīļas draudzenes atrašana, domāju, atrisina ļoti daudz ko. Vēlams gan tikt pie tādas, kurai skrūvītes galvā nav sabirušas.

Tādas pārdomas man radās, vērojot Dramaturgu teātrī Hermaņa Paukša iestudēto Andra Zeibota lugu «Kīntairas rags».

Interesenti pirmizrādes var noskatīties Jaunajā Rīgas teātrī 1. un 2. decembrī. 

Biļetes — Jaunā Rīgas teātra kasēs un internetā www.jrt.lv. 

Tweet