Liena Jorena:

— Tā īsti ar viņu transseksuālo problēmu nē, ir nācies sastapt šādus cilvēkus, konsultēt, bet parasti tas ir bijis kādu citu garastāvokļa vai uzvedības traucējumu dēļ.

Cik atceros no savas ārsta prakses, tad par šiem jautājumiem atklātāk sāka runāt tikai tad, kad profesors Kalnbērzs sāka savas operācijas, tad arī sāka šos pacientus psihiatrijas konferencēs skatīt, vērtēt un spriest par šīm problēmām. Šī vēsture ir ļoti īsa.

Šiem cilvēkiem bieži vien ir dažādas psihiatriskas problēmas, gan intelektuālas, gan garastāvokļa lietas, un tātad man ir nācies ar viņiem šādos jautājumos tikties, bet parasti ar to arī konsultācija un palīdzība beidzas, jo nekad šie pacienti nav izteikuši vēlmi turpināt kādu sadarbību un runāt tieši par savām seksuālajām problēmām.

Guna Roze:
 
— Bet, vai jums nešķiet, ka sakne tad ir pilnīgi citur un varbūt tur vajadzētu sākt — ārstēt nevis sekas, bet cēloņus?

Liena Jorena:

— Es nemaz šobrīd nezinu, kā to izdarīt.

Guna Roze:

— Es zinu, ka Arturam noteikti ir bijuši tādi pacienti.

Arturs Šulcs:
 
— Transseksuāli cilvēki pie seksologa atnāk pēc risinājumiem, pēc atbalsta, viņi atnāk meklēt vismaz vienu cilvēku, kurš viņus saprastu, ar viņiem runātu kā cilvēks, viņus nenicinātu, nemēģinātu viņus ielikt kādos rāmjos, nepiekārtu viņiem kādu birku.

Viņi grib sapratni, viņi grib sapratni no līdzcilvēku puses, un viņi atnāk ar to, ka viņi šo sapratni nav atraduši. Vismaz pie seksologa viņi cer sapratni saņemt, un savu iespēju robežās es viņiem to arī dodu. Viņi atnāk pēc risinājumu variantiem, lai gan man, godīgi sakot, esošajā tiesiskajā un politiskajā situācijā ir grūti viņiem ko piedāvāt.

Lai cik tas nebūtu paradoksāli, tajos tālajos padomju varas gados profesoram Kalnbērzam, neskatoties uz visām grūtībām, bija iespēja taisīt dzimuma maiņas operāciju, taisīt to kā eksperimentu zināmā mērā, bet šobrīd šai klientu grupai tiesiskā situācija, es domāju, nav labvēlīga, un viņi ir izstumti tieši no valsts puses.

Guna Roze:

— Jā, bet ne par tiesisko situāciju, bet par to, cik gadījumos šādiem pacientiem tiešām ir jāiesaka dzimuma maiņas operācija, lai viņi nejustos slikti?

Arturs Šulcs:
 
— Faktiski viņi jau nāk pēc atbalsta šim dzimuma maiņas procesam, viņi nāk pēc konsultācijas, kā tas notiek.

Guna Roze:
 
— Viņi nāk pirms vai pēc operācijas?

Arturs Šulcs:

— Viņi nāk pirms. Viņi ir radoši dažādu risinājumu meklējumos, gatavi pat prasīt politisku patvērumu kaimiņvalstīs, uzdoties par kurdu bēgļiem citās valstīs, lai tikai saņemtu šo dzimuma maiņas operāciju, jo ir valstis, kur tas notiek brīvi un kur ir tolerantāka attieksme pret identitātes maiņu.
 

Tweet