Mēģinot apslāpēt vardarbību, kas plaši uzliesmoja pēc tam, kad tika nogalināts Kandmahalas rajona hinduistu garīgais līderis Svami Lakšmanananda Sarasvati un vēl četri viņam tuvi cilvēki, varasiestādes dažos Orisas štata rajonos izsludināja komandanta stundu.

Valdošās hinduistu nacionālistu partijas «Bharatiya Janata» (BJP) aktīvisti uzskata, ka vainīgi ir kristieši, jo nogalinātais iepriekš bija liecinājis, ka bieži esot saņēmis draudu vēstules no vietējiem kristiešiem. Pret bojāgājušo Lakšmanananda Sarasvati veikti astoņi reāli uzbrukumi, no kuriem pēdējais noticis pērn decembrī. Kārtējie draudi esot pienākuši tikai dienu pirms viņa nāves. Svami Lakšmananda savu publisko darbību uzsāka pēc meditācijām Himalajos un piedalījās kustībā pret govju nogalināšanu. Kopš 70-to gadu sākuma savu dzīvi pilnībā veltīja Kandmahalas vietējo cilšu iedzīvotāju atpakaļvēršanai pie hinduisma, līdz tika nogalināts 84 gadu vecumā paša dibinātajā ašramā svētku laikā. Organizētās slepkavības apraksts atrodams šeit.

No dažādiem avotiem izskanējušas ziņas par Naksalītu (maostu grupējums) līdzdalību slepkavībā. Indijas sabiedrībā tiek izplatītas baumas, ka maoisti ar kristiešiem šai kampaņā ir sadarbojušies, jo 70% maoistu vienlaicīgi ir arī kristieši. Naksalīti jau kopš 2008.g. gada sākuma veikuši uzbrukumus plašā reģionā, nogalinot policistus un armijas pārstāvjus. Masu slepkavība, kas notika augusta vidū, ir tālejošas programmas posms.  

Septembra sākumā pagrīdē esošā Indijas komunistiskā (maoistu) partija nāca klajā ar paziņojumu, ka viņi uzņemas pilnu atbildību par akciju, kur aptuveni 30 ar automātiskajiem ieročiem AK-47 un pašdarinātām pistolēm bruņoti kaujinieki apšāva hinduistu svētku dalībniekus. Partijas līderi uzsver, ka viņi arī turpmāk cīnīsies par reliģisko minoritāšu tiesībām. Pēc maoistu uzskata, nogalinātais Lakšmanananda bijis hinduistu ekstrēmists, kurš nepamatoti vērsies pret kristietību. Patlaban kārtības atjaunošana ugunsbīstamajā apgabalā ir vitāli svarīga Višva Hindu Parišad (VHP) un BJP koalīcijai, citādi viņi var zaudēt lielu daļu elektorāta drīz gaidāmajās vēlēšanās, tādēļ izmisīgi tiek meklēts situācijas atrisinājums, jo pastiprinājusies arī maoistu pretestība ievestajiem valdības spēkiem. Cilvēki vēlas mieru, jo pēc Lakšmananandas slepkavības it visur tiek dedzinātas baznīcas un kristiešu mitekļi. Desmitiem tūkstoši devušies bēgļu gaitās.

Kandmahalas rajons Orisas štatā, kur pēc šīs slepkavības sākusies vardarbības eskalācija, ir ļoti liels kristiešu īpatsvars - apmēram 120 000 cilvēku jeb 20%. Praktiski visi ir jaunpievērstie pāna kastai piederīgie. Orisas štats ir nabadzīgākais no visiem Indijas reģioniem, un tā ir pateicīga vide misionārismam. Jaunpievērsto kristiešu materiālā labklājība parasti pieaug, tādēļ nav jābrīnās, ka nabadzīgie un apspiestie zemāko kastu pārstāvji izmanto iespēju uzlabot dzīves apstākļus. BJP apsūdz misionārus vietējo cilšu vadoņu uzpirkšanā, savukārt, kristieši uzstāj, ka pievēršanās kristietībai esot apspiesto kastu brīva izvēle, lai izvairītos no valdošās kastu diskriminācijas. Jātic valdības nesen publicētajiem datiem, ka caur misijām Indijā tiek iepludinātas prātam neaptveramas naudas summas.

Protams, arī Vatikāns ir nosodījis radušos vardarbības vilni, norādot, ka vardarbība ir cilvēciskās cieņas un reliģiskās brīvības apvainošana. Vatikāna Starpreliģiju attiecību departamenta vadītājs kardināls Žans Luī Torāns intervijā vienam no itāliešu laikrakstiem paziņoja, ka uzbrukumi kristiešiem ir noziegums «pret Dievu un cilvēci», vienlaikus atzīstot, ka Vatikāns tomēr hinduismu neizprotot pietiekami labi.

Nepieskaramie

Lai gūtu pilnīgāku ieskatu par šodienas situācijas cēloņiem, ir svarīgi zināt, kādēļ jaunpievērstie Indijas kristieši valdībai [un Baznīcai] ir nepārtraukta problēma. Kā zināms, Indostānas pussalā izveidotajā āriešu impērijā (kur pirms tam valdīja Sievietes un Mātes kults), līdz pat šai dienai pastāv kastu sistēma - tā ir valsts pamatu pamats. Visa sabiedrība iedalās četrās lielās grupās jeb varnās. Oficiāli viszemākā varna ir šudras. Taču vēl zemāk ir daliti jeb neaizskaramie,  kuru vidū kopš bramīnisma pirmsākumiem tika ierindoti visi, kas pretojās jaunajai āriešu reliģiskajai un valsts kārtībai (valsts un reliģijas) pretinieki ir «spārdāmi ar kājām» jeb daliti. Tādā veidā ātri tika panākts, ka uz laiku laikiem par «outsaideriem» kļūst senā Mātes kulta kopēji. Ja lasītājs domā, ka tāda situācija ir nenormāla, piebildīšu, ka dažiem klājas vēl trakāk. Iepriekšminētie daliti jeb «spārdāmie ar kājām» saskaņā ar Indijas konstitūciju var cerēt uz kaut kādām kvotām izglītības un darba iegūšanai valsts skolās un iestādēs. Ja šie daliti nolemj pievērsties islamam vai kristietībai, viņi zaudē pilnīgi visu. 

Tweet