Gultā ar savu labāko draudzeni

Daloties uzskatos par grupveida seksu ar sievieti labākajos gados, viņa reiz atcerējās studijas Maskavā, savu vēlmi izmēģināt visu un arī seksu trijatā. Pasākums bijis izplānots rūpīgi. Tikai nākamajā dienā viņa neesot varējusi paskatīties acīs savai draudzenei…

Tas reiz notika arī ar mani un manu labāko draudzeni vēl no skolas gadiem un kādu nejaušu puisi. Es nedomāju neko. Es baudīju mirkli un ticēju, ka vienmēr esmu bijusi viņā iemīlējusies.

Šķiet, nejaušais puisis vakara gaitā nereti jutās lieks un mums nevajadzīgs. Ja vien viņš nebija viens no tiem, kam pietiek ar skatīšanos. Nākamajā dienā draudzene pārdzīvoja un mocījās sirdsapziņas pārmetumos, ka esot savu puisi krāpusi ar citu. Savukārt mūsu abu fizisko tuvību viņa uzskatīja par nevainīgu rotaļu.

Mūsu starpā šī savādā tuvība turpinājās. Ballītēs un draugu rīkotos pasākumos ieradāmies ar saviem draugiem. Kad visi jau bija attiecīgajā «kondīcijā», kad zuda laika izjūta, mēs abas nozudām tualetē. Biju pārliecināta, ka nevienam neradās ne mazākās aizdomas. Ko gan draudzenes sliktu var sadarīt tualetē? Uzkrāsot lūpas vai apspriest dzīvi. Neko vairāk.

Taču manu draudzeni sāka vajāt izjūta, ka viņas draugs kaut ko nojauš, ka viņa tā vairs nevar turpināt. Es mēģināju viņu mierināt, stāstīju, ka šīs attiecības ir dažādas un starp tām nevar būt nekāda sakara. Viņa apgalvoja, ka esot gan, jo seksā ar draugu viņa vairs nejūtoties tāpat kā agrāk.

Tagad regulāri sazvanāmies, bet nesatiekamies. Man ir žēl viņu zaudēt kā draudzeni. Varbūt arī kā partneri seksuālās attiecībās?

Ir dzirdēts viedoklis, ka draudzenes var būt tik emocionāli tuvas, ka fizisks kontakts starp viņām šķietot kā loģisks turpinājums. Bet varbūt mēs vēl neesam sevī atklājušas, ka patiesībā esam lesbietes?

Kurš pateiks? Kurš atbildēs?

Lai nu kā, tomēr man sen jau bija sajūta, ka agri vai vēlu starp mums notiks TAS.
 

Tweet