Ekonomikas ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai teikts, ka šāda sistēma galvenokārt nodrošinātu preventīvos pasākumus to tirgus dalībnieku izslēgšanai no tirgus, kuru darbība apdraud patērētāju tiesiskās un ekonomiskās intereses.

Papildus šāda sistēma ļautu sekot līdzi norisēm nebanku kredītu devēju tirgus attīstībā un ātri reaģēt uz patērētājiem nelabvēlīgām tirgus izmaiņām un tendencēm.

Nebanku kredītdevēju reģistrēšanu un licencēšanu atbalsta arī Latvijas Banka, jo jaunā kārtība sniegtu vajadzīgo informāciju par nebanku kreditēšanas tirgus dalībniekiem gan tirgus uzraudzības iestādēm, gan Latvijas Bankai Kredītu reģistra dalībnieku noteikšanai.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka šāda sistēma nepieciešama, jo pēdējo gadu laikā saņemts liels skaits patērētāju sūdzību par netaisnīgiem līguma noteikumiem patērētāju kreditēšanas līgumos. Sūdzības galvenokārt bijušas par nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, līgumā iekļauts noteikums, kas paredz: ja patērētājs neizpilda līgumsaistības, tiek izrakstīts vekselis, kurā iekļauta 10 reižu lielāka summa nekā aizdevums. Tāpat kredītņēmēji netiek informēti par gada procentu likmi aizņemtajai naudai.

«Ekonomiskās krīzes apstākļos patērētāji papildu naudas līdzekļu meklējumos var viegli kļūt par upuri negodīgiem kredītu devējiem, kas piešķir aizdevumu par paaugstinātām aizdevuma likmēm, neadekvātiem nodrošinājumiem vai ķīlām, iekļaujot līgumā netaisnīgus vai patērētāja tiesības ierobežojošus noteikumus. Īpaši bīstama šāda komersantu darbība var izrādīties attiecībā pret noteiktām sociālām grupām, piemēram, pensionāriem vai nestrādājošiem jauniešiem, kuru spēja izprast līguma noteikumus var būt ierobežota,» norāda ministrija. 

Tweet