Plašā rezonanse, kuru ne tik sen sabiedrībā izraisīja Starptautiskās Vēža pētījumu aģentūras paziņojums, ka solāriji ir kancerogēni un ka, lietojot to pirms 30 gadu vecuma, melanomas (ne tikai ādas, bet arī acu!) risks palielinās par 75 procentiem, lika mums beidzot pievērst pastiprinātu uzmanību arī solārija iedegumam un tā biznesam Latvijā.

Jāatzīst, ka gada beigās notikušajā publiskajā diskusijā mūs visvairāk šokēja novembrī neskaitāmos interneta portālos un laikrakstos publicētā Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijas valdes priekšsēdētājas Marikas Ģedertes atklātā vēstule, kurā tika uzsvērts – apgalvojums, ka solārijs ir kaitīgs, maldina patērētāju.

«Kā efektīvāko imunitātes nostiprināšanu gripas laikā es personīgi ieteiktu apmeklēt solāriju. D vitamīnam ir nozīmīga loma šūnu labklājībā,» tika apgalvots vienā no vēstules rindkopām. Tā vien izskatās, ka Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācija, solāriju salonu īpašnieki un solāriju izplatītāji turpina radīt un izplatīt sev izdevīgus mītus, kaut daudzi vadošie dermatologi jautājumā par nekontrolētu solārija apmeklēšanu jau sen ir pauduši negatīvu nostāju.

Cosmo ar savu amerikāņu kolēģu starpniecību ekskluzīvi izdevās sazināties ar dažiem labākajiem dermatologiem pasaulē, lai noskaidrotu absurdākos un pat melīgākos solāriju industrijas pārstāvju argumentus, kurus viņi pēdējā laikā izmanto sava biznesa aizstāvībai.

Pieci populārākie mīti, ar kuriem tevi savos tīklos cenšas ievilināt gan ekskluzīvākās solāriju studijas, gan frizētavas, kurām kādā kaktā stāv gandrīz desmitgadīgs iedeguma aparāts.

Solāriju mīts nr.1
Sauļošanās solārijā nav tieši saistīta ar melanomu.

Veselības centram 4 pārbaudot 20 solārijus, 80 procentos gadījumu tur tika sniegta informācija, ka solārijā no mākslīgās saules iedeguma nav iespējams iegūt ādas vēzi un, ka nav konkrētu pierādījumu, ka mākslīgie ultravioletie stari izraisa melanomu, kas, starp citu, ir primārais vēža nāves cēlonis divdesmitgadīgo un otrs biežākais nāves iemesls trīsdesmitgadīgo sieviešu vidū. Taču desmitgadēs veiktie pētījumi, ieskaitot raksta sākumā minēto, ir pierādījuši, ka gan ilgstoša, gan reta un intensīva ultravioleto staru ietekme ir galvenais melanomas veicināšanas iemesls.

Solāriju mīts nr.2
Sauļošanās solārijā ir lielisks veids, kā uzņemt D vitamīnu.

Kaut Latvijas iedzīvotāju ķermenis ir pieradis pie mūsu aukstajiem platuma grādiem, kad ziemā fiziski nesaņemam saules enerģiju, un līdz ar to ādai vismaz trīs mēnešus ziemā ir jāļauj atpūsties, tomēr Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācija un daži solāriju īpašnieki turpina bezatbildīgi apgalvot, ka viņi mums piedāvā lielisku veidu, kā iegūt nepieciešamo D vitamīna daudzumu un acumirklī kļūt veselīgākiem.

Taču pētījumi pierāda, ka cilvēks sev nepieciešamo D vitamīna devu var uzņemt, pat trīs reizes nedēļā dodoties 10 minūšu garā pastaigā svaigā gaisā (neatkarīgi no tā, vai saule spīd vai nespīd) un arī ar dažādiem pārtikas produktiem, kamēr solārija nozīmi tā iegūšanā pagaidām nav iespējams noskaidrot.

Solāriju mīts nr.3
Solārijā iegūtais iedegums sagatavo ādu vasaras saulei.

Patiesībā mākslīgi izveidotā iedeguma aizsardzība pret saules stariem ir niecīga, jo pat neliels iedegums norāda uz to, ka ultravioletie stari ir skāruši tavu ādas šūnu DNS un tās ir kļuvušas daudz uzņēmīgākas, tāpēc viegli var pārveidoties ļaundabīgos audzējos. Turklāt UVA starojums, ko satur solārijs, salīdzinājumā ar saules UVB starojumu ir bīstamāks, jo iekļūst dziļāk dermā, bojājot asinsvadus un elastīnu. Dažos solārijos ultravioleto staru starojums pat trīs līdz četras reizes pārsniedz pusdienlaika saules spožumu uz ekvatora!

Solāriju mīts nr.4
Solāriji ir drošāki par sauli, jo tajos var kontrolēt UV starojuma stiprumu.

Latvijā ietekmīgākā solāriju izplatītāju kompānija Ergoline savā interneta lapā kā vienu no pozitīvajām savu produktu īpašībām min to, ka, sauļojoties solārijā, katrs pats var kontrolēt ultravioleto starojuma daudzumu. Arī Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijas mājas lapā var atrast informāciju, ka pozitīvais, sauļojoties solārijā, ir tas, ka tu pati vari regulēt solārija jaudu un, lai izvairītos no apdegumiem, pielāgot to savam ādas tipam. Taču Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārbaude liecina, ka patiesībā solārija lietotājiem nav iespēju pārliecināties par solārija iekārtas izstarotā ultravioleto staru starojuma stiprumu. Turklāt solāriju personāls reti kad ir atbilstoši apmācīts un kompetents, kaut vai lai noteiktu klienta ādas tipu.

Solāriju mīts nr.5
Solārijs uzlabo garastāvokli un palīdz cīnīties ar depresiju.

ASV, Lielbritānijā un daudzās Eiropas valstīs atšķirībā no Latvijas solāriji kalpo nevis kā skaistumkopšanas iekārta, bet kā profilaktisks ārstniecības līdzeklis. Cilvēki turp var doties tikai ar ārsta nosūtījumu, lai ārstētu dažādas dermatoloģiskas slimības, piemēram, atopisko dermatītu, zvīņēdi un strutainas ādas saslimšanas.

Savukārt pieņēmumu, ka solārija gaisma pozitīvi ietekmē depresīvi noskaņotus cilvēkus, psihologi un psihiatri savos pētījumos noraida. Ultravioletais starojums necīnās ar depresiju. Vienlīdz labi nomāktības likvidēšanai un garastāvokļa uzlabošanai var izmantot jebkuru citu spilgtu gaismu. «Ieskrūvējiet mājās stiprākas spuldzītes, nevis 40 vatu, bet 100 vatu, un depresija būs tāpat ārstēta kā solārijā,» reiz ieteica Veselības centra 4 dermatologs Raimonds Karls.

Vietējā kontrole
Decembrī Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijā bija reģistrēti 8 biedri un, kā Cosmo informēja asociācijas pārstāve Ieva Barone, vēl 10 solāriju saloni tiek gatavoti uzņemšanai. Tiem visiem tiks izsniegta kvalitātes zīme Sauļojies droši, kas apliecinot, ka salons atbilst visām standarta prasībām. Vairāk informācijas meklē www.saulojiesdrosi.lv

Raksts pilnā apjomā lasāms Cosmopolitan janvāra numurā.
 

Tweet