 |
 |
 |
|
Apollo autorizācija |
|
 |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pacientu tiesības aizsargās likums[18]
Šī gada 1. martā stāsies spēkā ilgi gatavotais Pacientu tiesību likums, kas Saeimā kā likumprojekts tika iesniegts jau 2006. gadā, 2. lasījumā izskatīts vēl pēc gada, līdz aizvadītā gada nogalē beidzot nonācis līdz 3. lasījumam un oficiāli pieņemts 2009. gada 17. decembrī.
Veselības ministrijas mājaslapā atrodama informācija, ka šis tiesību akts ticis gatavots jau krietni iepriekš. Viena no likumprojekta nosaukuma sākotnējām versijām bija „Pacientu tiesību aizsardzības likums”, un likumprojektā bija iekļautas nodaļas arī par strīdu izskatīšanu ārstniecības procesā, pacientu tiesību ievērošanas uzraudzību, pacientu tiesību ombudu kā neatkarīgu institūciju, kura aizstāv pacientu tiesību un likumīgo interešu ievērošanu ārstniecībā. Bija minēts arī nosacījums, ka ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām sava civiltiesiskā atbildība būtu jāapdrošina, u.c.
Rezultātā ir tapis likums, kuru pacientu tiesību aizstāvji jau nodēvējuši par nepilnīgu, turklāt likuma normas, kas paredz pacientam tiesības saņemt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par morālo kaitējumu, ekonomiskās krīzes dēļ stāsies spēkā tikai no 2012. gada 1. janvāra, bet atlīdzību izmaksās no 2012. gada 1. jūlija par kaitējumu, kas nodarīts pacientam pēc 2012. gada 1. janvāra.
Tomēr fakts, ka beidzot Pacientu tiesību likums ir pieņemts, jau ir solis uz priekšu, jo, kā liecina Veselības inspekcijas apkopotie dati, pagājušā gada trīs ceturkšņos par veselības aprūpes jautājumiem reģistrēti 908 iesniegumi. Visvairāk iesniegumi saņemti par medicīniskās aprūpes kvalitāti. 2009. gada pirmajos trīs ceturkšņos administratīvā pārkāpuma protokoli sastādīti 109 ārstniecības personām.
Nepilnīgs normatīvais regulējums
Kā atzinuši Pacientu tiesību likuma veidotāji, līdz šim pacienti, paļaujoties uz veselības aprūpes sistēmu un veselības aprūpes profesionāļiem, bijuši neaizsargāti un tiesiskajās attiecībās ar ārstniecības personu ne vienmēr uzskatīti par līdzvērtīgu pusi. Esošais pacientu tiesību normatīvais regulējums Latvijā bijis nepietiekams, jo Ārstniecības likums un likums “Par prakses ārstiem” vairāk reglamentē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbību, tiesības un pienākumus, mazākā mērā skarot pacientu tiesību jautājumus kā vienu no cilvēktiesību sastāvdaļām.
Daudzas Eiropas valstis jau ir iekļāvušas sociālās un pacientu tiesības veselības aprūpes likumdošanā. Arī Latvija ir pievienojusies vairākām starptautiskajām konvencijām un atzinusi citus starptautiskos tiesību aktus veselības aprūpes jomā.
Pacientu tiesību likums ir izstrādāts, lai apvienotu dažādos likumos (pacienta kā veselības aprūpes pakalpojuma saņēmēja tiesības reglamentē arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Civillikums) ietvertās pacientu tiesības vienā tiesību aktā, liekot lielāku uzsvaru uz pacienta aktīvu līdzdalību ārstniecības procesā, ģimenes, radinieku un citu personu atbalstu un padomu visā ārstniecības procesa laikā. Likumā īpaši atrunātas nepilngadīga pacienta tiesības, bet atsevišķi jautājumi, kas līdz šim regulēti ar Ministru kabineta noteikumiem, nu regulēti ar likumu, piemēram, pacientu iesaistīšana klīniskā pētījumā. Ikvienam būtu jāņem vērā, ka nu ar likumu noteikts, ka pacientam ir arī pienākums rūpēties par savu veselību, nevis izturēties pret to nevērīgi.
Jāskaidro pacientam saprotamā formā
Pacientu tiesību likums noteic, ka pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem. Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, briedumu un pieredzi. Arī nepilngadīgam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas savam vecumam un briedumam saprotamu informāciju.
Tāpat pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem, saņemt izrakstus par veiktajiem izmeklējumu rezultātiem, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai u.tml. Pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību.
Informēta piekrišana un atteikuma tiesības
Likumā arī ierakstīts, ka pacientam ir tiesības uz savlaicīgu un pēctecīgu ārstniecību. Tas nozīmē, ka veselības aprūpes organizētājiem būs jādomā, kā padarīt raitāku ārstniecības procesu, lai pacientiem nebūtu mēnešiem jāgaida rindās uz izmeklējumiem, procedūrām, operācijām u. tml. Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta profesionāli izdarītu izvēli, kuras pamatā ir uz pierādījumiem pamatoti medicīniskie kritēriji.
Tiesību aktā uzsvērts, ka ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu, kas nozīmē pacienta piekrišanu ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm. Šādu piekrišanu var noformēt arī rakstveidā, ja to pieprasa pacients vai ārstējošais ārsts.
Pacientam tāpat ir tiesības atteikties no ārstniecības gan pirms tās sākšanas, gan ārstniecības laikā, kā arī no ārstniecībā izmantojamās metodes, bet neatsakoties no ārstniecības kopumā. Ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu (arī atteikšanos) ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam. Likumā minēta šāda radinieku secība: pacienta bērni, vecāki, brālis vai māsa, vecvecāki, mazbērni.
Ja pacienta tuvākie radinieki, kuriem ir vienādas tiesības pieņemt lēmumu pacienta vietā, nevar vienoties vai arī atsakās pieņemt lēmumu, tad lēmumu pieņem ārstu konsilijs. Savukārt gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt paša pacienta vai tās personas piekrišanu, kas pārstāv pacientu, ārstniecības persona veic neatliekamus pasākumus — izmeklēšanu, ārstēšanu, tajā skaitā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos. Šādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsilijs, izņemot gadījumu, kad sniedzama pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Nepilngadīga pacienta ārstniecība
Ar likumu noteikts, ka nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja par to ir informēts un savu piekrišanu devis viņa likumiskais pārstāvis. Ja pacients sasniedzis 14 gadu vecumu, pietiks ar viņa paša piekrišanu, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās apdraud nepilngadīgā pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt viņa paša vai tās personas piekrišanu, kas pārstāv pacientu.
Ja nepilngadīga pacienta likumiskais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu ārstniecības uzsākšanai vai likumiskie pārstāvji nespēj vienoties par ārstniecības uzsākšanu, vai ārstam nav zināma likumisko pārstāvju atrašanās vieta, bet viņš uzskata, ka ārstniecības uzsākšana ir šā pacienta interesēs, atļauju ārstniecībai, pamatojoties uz ārsta motivētu iesniegumu, triju darbdienu laikā pēc šā ārsta motivēta iesnieguma saņemšanas var dot bāriņtiesa. Ja ārstēšanās uzsākama nekavējoties, lēmumu pieņem ārstu konsilijs un triju darbdienu laikā par to informē bāriņtiesu.
Tiesības uz atlīdzību par nodarīto kaitējumu
Jaunajā tiesību aktā nostiprinātas pacienta tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, tostarp arī morālo kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas ārstniecības laikā. Svarīgi ielāgot šo formulējumu, jo, piemēram, par viesību laikā sastapta pensionēta daktera ieteikumiem izmantot kādu ārstniecības metodi diezin vai būs iespējams pieprasīt atlīdzību, ja ieteiktā ārstēšanas metode būs izrādījusies veselībai kaitējoša.
Likums paredz, ka pacientam no 2012. gada būs tiesības saņemt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 latu; par morālo kaitējumu — nodarītā kaitējuma apmērā, bet ne vairāk kā 5000 latu. Atlīdzība tiks izmaksāta no Ārstniecības riska fonda, kura līdzekļus veidos ārstniecības riska maksājumi un regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi. Maksājumus Ārstniecības riska fondā veiks ārstniecības iestādes. Ja ārstniecības iestāde neveiks iemaksu, no ārstniecības iestādes varēs piedzīt visu pacientam izmaksāto atlīdzību.
Jāņem vērā, ka pacients atlīdzību varēs pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
 |
Rakstam ir 18 komentāri |
Materiāls publicēts sadarbībā ar  |
|
Apollo neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Apollo aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda. Aicinājuma ignorēšanas gadījumā Apollo ir tiesības dzēst neatbilstošus komentārus portālā, kā arī liegt lietotājam turpmāku pieeju portālam. Vēršam Apollo lietotāju uzmanību, ka interneta vide nav anonīma vide un Apollo ir pietiekami tehniskie līdzekļi, lai komentētājus identificētu.
Apollo e-veikali
Reklāma
