Par bioloģisko biznesu

Apmēram 4000 bioloģisko lauksaimnieku

«Uzņēmēju un zemnieku aktivitātes ekoproduktu ražošanā veicinājusi patērētāju interese. Pēdējo gadu laikā ir notikušas vairākas informēšanas kampaņas, kuru laikā sabiedrība tiek iepazīstināta ar zinātnieku pētījumiem par sintētisko vielu esamību cilvēka asinīs un šo vielu ietekmi uz veselību. Vēlme saudzēt savu un bērnu veselību liek daudziem izvēlēties ekoloģiskāku dzīvesveidu. Pēdējo gadu laikā Latvijā samērā strauji attīstījās tādas zemnieku saimniecības, kuras nodarbojās ar bioloģiskās lauksaimniecības produktu jeb ekoproduktu ražošanu. Tagad to ir apmēram 4000.

No 2004. gada bija pieejami Eiropas Savienības atbalsta maksājumi, kas arī bija iemesls, ka zemnieki izvēlējās šādu attīstības ceļu. Daudzi zemnieki tiešajā tirdzniecībā piedāvā savu produkciju «Zaļajos tirdziņos», kā arī ekoproduktu veikalos, kuru skaits pēdējo divu gadu laikā palielinās. Ekoproduktus sākuši ražot arī lielie uzņēmumi, piemēram, «Lāči», «Rīgas dzirnavnieks», «Talsu piensaimnieks», «Trikātas siers». Pazīstamie uzņēmumi «Madara», «Ekoell» iepērk ārstnieciskos augus no Latvijas bioloģiskajām zemnieku saimniecībām,» stāsta Mairita Blūma, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) izpilddirektore.

Virziens – specializācija un kooperācija

Patērētāju interese ir pieaugusi par piena lopkopības produktiem, par ekoloģisko maizi, dārzeņiem, augļiem un ogām, garšaugiem un zāļu tējām.

Runājot par maizi, M. Blūma, atzīst, ka ar tās cepšanu nodarbojas tikai zemnieku saimniecība «Ķelmēni» un «Lāči». Viņasprāt, šajā nišā varētu būt vēl plašāks piedāvājums. Protams, ir jārēķinās, ka visām maizes vai konditorejas izstrādājumu sastāvdaļām ir jābūt ar atbilstošu kvalitāti – 95% no visām izejvielām ir jābūt bioloģiskām. LBLA pārstāve uzskata, ka nākotnē ražotājiem vajadzētu vairāk specializēties, īpaši domājot, par dārzeņkopību. Piemēram, liela veikalu ķēde ir gatava tirgot noteikta veida produkciju. Bet, ja Latvijas bioloģiskā lauksaimniecība ir tik ļoti sadrumstalota, tā nevar piedāvāt produkciju vajadzīgajā daudzumā un atbilstoši kvalitātes standartam, piemēram, viena lieluma un izskata burkānus. Tagad zemniekiem ir jābūt ļoti zinošiem daudzās jomās, ne tikai par savas produkcijas ražošanu, bet arī par tirgu, mārketingu un juridiskajiem jautājumiem. Lai nodrošinātu lielāku produkcijas apjomu un tirgus apgūšanu, svarīga ir arī zemnieku savstarpējā kooperācija un sadarbība. LBLA izpilddirektore ir pārliecināta, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir vajadzīgs vienots zīmols, kas palīdzētu izvērsties ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu tirgos. Tad būs iespēja ražot gan lielākus apjomus, gan nodrošināt piegādes regularitāti. Tagad uz ārvalstu tirgiem visvairāk tiek piegādāti bioloģiskie graudi, interese ir arī par ārstnieciskiem augiem.

Rīgā un citur Latvijā tiek atvērti ekoveikali, kuros tiek piedāvāta bioloģiskā produkcija. Tirgotāji, kas atver veikalus, paši meklē bioloģisko produkciju. «Tirgotājiem būtiski ir radīt pircējos uzticamību par produkcijas izcelsmi un kvalitāti. Tiešajā tirdzniecībā, kad tirgojas pats zemnieks, viņš var ļoti plaši pastāstīt par savu preci, un tas pircējiem ļoti patīk. Tagad Rīgā būs kādi desmit veikali, kur nopērkama bioloģiskā produkcija. Arī lielveikalos, piemēram, «Rimi», ir pieejama bioloģiskā produkcija, to vidū ir «Līcīšu» kazas siers, «Talsu piensaimnieka» piens un kefīrs, «Lāču» maize, «Alojas» bioloģiskā kartupeļu ciete, arī tējas, medus. Tad vēl ir veikali, kas tieši nespecializējas uz bioloģisko produkciju, bet uz «zaļo domāšanu», piemēram, «Dabas veltes», «Veselības ligzda»,» stāsta M. Blūma.

Viņa skaidro, ka ekoprodukti tiek ražoti pamatojoties uz dabiskajiem augu, mājputnu un dzīvnieku augšanas procesiem, neizmantojot ķīmiski ražotus minerālmēslus, pesticīdus un antibiotikas. Tagad patērētāji ir sākuši aizdomāties par to, kādus produkts viņi lieto, par to, kāds ir šo produktu sastāvs. Ekoprodukta apliecinājuma zīme ir marķējums ar preču zīmi «Latvijas ekoprodukts» un informācija uz etiķetes par produkta atbilstību. Ja pircējam tomēr rodas šaubas, viņš var pieprasīt produkta ražotājam, pārstrādātājam vai tirgotājam uzrādīt bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu ar pielikumu, ko izsniegusi sertifikācijas iestāde «Vides kvalitāte» vai valsts SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs».

Ekobiznesam prognozē uzplaukumu

«Domāju, ka Latvijai ir visas iespējas veidot savu pozitīvo tēlu pasaulē tieši caur ekoproduktiem. Tāpēc ieteikums to ražotājiem, piemēram, ekoloģiskās pārtikas ražotājiem, apvienoties klāsterī vai kādā organizācijā. Tā būtu vieglāk veidot eksportu nekā vienatnē lauzties ārzemju tirgos. Protams, ir ražotāji, kuriem tas jau pašiem ir izdevies, un par viņu panākumiem ir liels un patiess prieks,» runājot par ekobiznesa perspektīvām, uzsver Kristīne Lomanovska, «Nordea bankas» Mazo uzņēmumu piesaistes nodaļas vadītāja.
Arī «SEB bankas» pārstāvji pozitīvi vērtē ekobiznesa potenciālu un informē, ka finansējumu saņēmušas vairākas zemnieku saimniecības, kas nodrošina ekoloģiski audzētas produkcijas tālāku nodošanu realizācijai.

Bioloģiski audzēti dārzeņi, ekokosmētika, ekoloģiski būvmateriāli – par šiem un līdzīgiem produktiem interese patērētāju vidū pieaug. Tomēr vairāki aptaujātie eksperti uzsver, ka tiem, kas nolēmuši darboties šajā biznesa nišā, jārēķinās, ka Latvijas tirgus ilgtermiņā šādu preču noietam būs par šauru. Latvijā diezgan daudz dzirdēts arī par ekoloģisko pārtiku un ekoloģiskajiem būvniecības materiāliem, kur lielākoties cena augstāka nekā alternatīvajam piedāvājumam. Līdz ar to noieta tirgus tiem drīzāk būs bagātajās Rietumvalstīs. Tiem ekoproduktu ražojošajiem uzņēmumiem, kuri orientējas uz eksportu, ir labas nākotnes izredzes.

Uzņēmēji nereti ierodas bankā ar savām ekobiznesa idejām. «Ekoprodukti, kosmētika, pārtika, telpu un drēbju kopšanas līdzekļi, bērnu rotaļlietas – tās ir tikai dažas idejas,» runājot par Latvijas uzņēmēju ekobiznesa plāniem, stāsta «SEB bankas» Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Par mērķa klientu un pievienoto vērtību

Katram ražotājam un pārdevējam ir jāapzinās, kas būs patērētājs, kādas ir viņa vajadzības un intereses. «Sākot ražot jebkuru produktu, nepieciešams skaidri apzināties mērķa klientu. Diezgan plaši izplatīts ir uzskats, ka produktu pirks tikai tādēļ, ka tam pieliks klāt «birku» – «ekoloģisks» vai «zaļš». Tas ir maldīgs priekšstats. Nenoliedzami, ir daļa patērētāju, kuriem ir principa lieta iegādāties tikai ekoloģiskas lietas. Protams, ja cena par ekoloģisku un ne tik ļoti ekoloģisku produktu neatšķirsies, jebkurš izvēlēsies ekoloģisku produktu. Tomēr ekoloģiski produkti lielākoties ir premium klases produkti, tas nozīmē – augstāka sagaidāmā kvalitāte un arī augstāka cena. Šādiem produktiem jābūt arī augstai pievienotajai vērtībai papildus tam, ka tas ir ekoloģisks,» skaidro K. Lomanovska. Piemēram, ekoloģiskā kosmētika ir mazāk alerģiska un noteikti ir patērētāju segments, kam tieši fakts un īpašais sastāvs šķiet nozīmīgs, un viņš ir gatavs maksāt salīdzinoši augstāku cenu nekā par tradicionālu krēmu. Eksperti uzsver, ka nepietiek tikai ar pozicionējumu, ka kosmētika ir ekoloģiska. Šāda pieeja diez vai pamudinātu lielo vairumu pircēju to iegādāties par augstāku cenu. Daudzām nozarēm, kas pretendē uz ekoloģisko produktu ražošanu, jāsastopas ar to, ka šis jēdziens ir «stiepjams», un ir jāveic diezgan liels izskaidrojošais darbs, lai parādītu sava produkta labās īpašības.

Projektus vērtē racionāli

«Attiecībā uz kreditēšanu jebkuram uzņēmumam jābūt normāliem finanšu rādītājiem, lai to kreditētu. Bankas raugās racionāli attiecībā uz kredīta nodrošinājumu. Domāju, ka ekoproduktu nišā, īpaši tiem, kas spēj eksportēt, varētu palīdzēt faktoringa pakalpojumi. Uzņēmējiem, kas vēl tikai plāno sākt nodarboties ar ekoproduktu ražošanu, noteikti darbības uzsākšanu atvieglotu valsts atbalsts. Jāapzinās, ka bankas kreditēšanas jomā pieslēdzas tikai tad, kad uzņēmums jau uzsācis savu darbību un nedaudz nostiprinājis savas pozīcijas, tādējādi apliecinot savu tirgus potenciālu,» bankas nostāju pamato K. Lomanovska.

Visas idejas bankā tiek skatītas pēc līdzīgiem principiem, kā jebkurš cits projekts, kur noteicošais faktors vienmēr ir iesniegtā projekta dzīvotspēja, naudas plūsmas plānošana, potenciālie eksporta partneri un citi rādītāji. Visā pasaulē finansējuma piesaisti dažādām idejām un biznesa plāniem nodrošina vairāki avoti – banku finansējums, riska kapitāla fondu finansējums, kapitāla piesaiste biržās, dažādas atbalsta programmas uzņēmējiem, kas tiek finansētas no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

«Lemjot par finansējuma piešķiršanu, banka uzsvaru liek uz biznesa attīstības finansēšanu, tas nozīmē, ka finansējuma piesaistē lomas tiek sadalītas – valsts nodrošina atbalstu biznesa uzsācējiem, nodrošinot atbalstu dažādu programmu ietvaros ar vai bez Eiropas Savienības finansējuma piesaistes. Savukārt banku finansējums tiek virzīts to uzņēmēju attīstībai, kuriem ir noteikta naudas plūsma šobrīd, un, vērtējot iesniegto biznesa ideju un tās dzīvošanas spēju, banka lemj par finansējuma piešķiršanu,» banku nostāju raksturo K. Danēvičs.
 

Tweet