Kā rīkoties, ja konfliktē skolēns un skolotājs

Skolotāji, sociālie darbinieki un psihologs vienprātīgi norāda, ka aizliegt skolēnam apmeklēt stundu nedrīkst. Tas nav atļauts arī likumā.

Ja bērns neievēro pienākumus, viņu var lūgt atvainoties, norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu tiesību aizsardzības departamenta Rīgas galvenā inspektore Kristīne Veispale. Savukārt smagākās situācijās skolēnam no 11 gadiem var piemērot audzinošu piespiedu līdzekli, bet no 14 gadiem gan administratīvo, gan kriminālatbildību. Pedagogs var rakstīt iesniegumu, ja ir bijusi atkārtota aizskaršana, un tad iesaistās policija. Sodu audzēknim nosaka, ņemot vērā situāciju, proti, cik nopietns bija konflikts un vai bijusi agresija no skolēna puses.

Ja skolēns neievēro skolas iekšējo kārtību, var izteikt aizrādījumu, ierakstīt piezīmi, norāda K. Veispale.

Konflikti jārisina, nevis jāmēģina sodīt

Inspektore tomēr iesaka neaizrauties ar bērnu sodīšanu un konfliktu nerisināt, domājot par to, ka skolēnam jāaizliedz apmeklēt stundas. Skolotājai vispirms jāmeklē problēmas būtība un jāsaprot, ko var darīt, lai situāciju atrisinātu. Skolotāja mērķim nevajadzētu būt bērnus sodīt, bet gan pašam censties, lai   bērni mainītu uzvedību. «Tas, protams, ir ilgstošs audzināšanas process,» saka K. Veispale.

Ar konfliktiem vispirms jāmēģina tikt galā pedagogam pašam. Sākotnēji iespējama vienkārša saruna skolotājam ar bērnu, un tā var palīdzēt. Taču, ja konflikts ir dziļš vai skolotājs nevar saprast konflikta cēloni, ir jāpieaicina trešā persona. Tas varētu būt atbalsta personāls, piemēram, sociālais pedagogs, administrācija vai pat Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, ja to lūdz.

Iesaistot personas no malas, nesaskaņās iesaistītajiem rodas daudz labākas iespējas rast iespējamos risinājumus. Ir jāsaprot, ko katra puse grib. Pedagogs varbūt no bērna gaida, ka viņš turpmāk ievēros iekšējās kārtības noteikumus, turpretī bērns grib kaut ko citu. Ik pa laikam VBTAI saņem sūdzības par nepedagoģisku skolotāju attieksmi. Skolotājs varēja rīkoties citādāk, lai situāciju atrisinātu, bet emocijas guvušas virsroku. Konfliktu var izraisīt ne tikai bērns, bet arī skolotājs, tādēļ būtiski meklēt konflikta cēloni, ir jāsaprot, kādēļ bērns tā uzvedas.

Rīgas Teikas vidusskolas sociālā pedagoģe Elīna Mazkriste norāda, ka skolēnam jāapmeklē visas stundas un svarīgi, lai, notiekot konfliktam, skolotājs būtu profesionāls. Lai gan skolotājam konflikta situācijā, iespējams, radušās antipātijas, tās izrādīt nedrīkst. «Pedagogs ir profesionāls cilvēks. Viņam ir jādara savs darbs un vienādi jāapejas ar visiem bērniem,» par pedagoga uzdevumu saka E. Mazkriste.

Kuldīgas Centra vidusskolas sociālā pedagoģe Daila Zaļkalne-Ernstsone konfliktus starp skolotāju un skolēnu risina, ar abiem situāciju izrunājot. Lai gan viņa nenoliedz, ka konfliktu izraisītājs var būt skolotājs, konfliktu bieži vien izprovocē audzēkņi. «Viņi tomēr atļaujas visādus vārdus pret skolotājiem lietot,» šādu konflikta piemēra cēloni min D. Zaļkalne-Ernstsone.

Sociālā pedagoģe konflikta risināšanā cenšas iesaistīt arī vecākus, jo ir novērojusi – ja skolēns kaut ko tādu dara, tas nozīmē, ka mājās kaut kas nav kārtībā. Tas, kā bērns uzvedas skolā, ir arī vecāku atbildība. D. Zaļkalne-Ernstsone atklāti stāsta, ka, strādājot citās skolās, bijuši gadījumi, ka skolotāji ir vērsušies arī policijā.

Viena no skolām, kurā tikti risināti smagi skolotāja un skolēna konflikti, ir Kaibalas pamatskola. Skolas vizuālās mākslas skolotāja Linda Kukare-Aldersone norāda, ka tas, ka skolotājs negrib iet iekšā klasē vai arī laist bērnu klasē, nav vienas stundas izlēciens. «Šādi bērni ir arī mūsu skolā,» stāsta skolotāja. Viņa stāsta, ka uz skolu ir saukti vecāki. Incidentos, kad pedagogs tiek aizvainots emocionāli un arī kad pret viņu notikusi fiziska vardarbība, ir iesaistīts gan sociālais darbinieks, gan saukta policija. Pēc uzrakstītā akta konflikts tiek risināts. Taču skolotāja atceras neveiksmīgu gadījumu, kad konflikts tika visādi risināts, taču bez rezultātiem – deviņpadsmitgadīgo audzēkni, kurš mācījās 9. klasē, nācās atskaitīt no skolas.

Kā izvairīties no konflikta?

Psihologs un pedagogu tālākizglītības kursu lektors Kaspars Bikše norāda – ja faktu, ka skolotājs aizliedz skolēnam apmeklēt stundas, uzzinātu VBTAI, tad skolotājs būtu spiests no darba aiziet. Turklāt tas būtu rupjš pārkāpums ne tikai pret bērnu, bet pret valsti kopumā. Pedagogs, strādājot valsts skolā, saņem algu no nodokļu maksātājiem. Arī bērna vecāki maksā nodokļus. Nelaist bērnu stundās arī privātajā skolā skolotājam tiesību nav, jo audzēkņa skolas naudu maksā vecāki, ne skolotājs.

No diplomēta pedagoga prasa visas četros, piecos vai pat sešos gados apgūtās pedagoģiskās kompetences, iemaņas un prasmes. Tajās iekļautas arī spēja komunicēt, darboties ar skolēniem, panākt konfliktu risināšanu mierīgā, civilizētā veidā. «Viņš ir nekaunīgs», «viņš mani neklausa», «viņam nekā nav svēta» – šādi nedrīkst teikt skolotājs, kuram ir augstskolas diploms.

Psihologs analizē, ka skolotāji, kuri saka «ej prom un nenāc», ir garā vāji cilvēki, kuri nespēj koncentrēties. Tie ir agresīvi cilvēki, kuriem piemīt lepnība. Pedagogam jāatbrīvojas no lepnības un jāatceras, ka skolotājs nav gudrāks par citiem cilvēkiem.

«Gudrība ir vienkāršība,» saka K. Bikše.

Konflikti vai nu «pielīp», vai «nepielīp». Ja skolotāja ir nogurusi, noskumusi un dusmīga, tad viņai «pielīp» pirmais agresīvais skolēns. Savukārt, ja viņa ir mierīga, atbrīvojusies, sakārtojusi savu iekšējo pasauli un nemokās ar lepnību un augstprātību, viņai agresīvie skolēni paiet garām, sameklējot kādu citu skolotāju, kurai «uzsēsties kaklā». K. Bikše teic: «Nekas nav jādara. Ir tikai jāatbrīvojas no noguruma, depresijas, dusmām – tad konflikti nepielips.»

Psihologs konfliktu nosauc par dabas likumu. Proti, daba izmanto skolēnus kā līdzekli, lai skolotājus pārmācītu. Pedagogiem, kuri nevar sakārtot savu iekšējo dzīvi, šādi konflikti pat ir vajadzīgi, lai likvidētu savas sliktās īpašības.

Pedagogi tiek pārbaudīti ik dienu

Pumpuru vidusskolas direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā, latviešu valodas un literatūras skolotājs Edvīns Rāfelds stāsta, ka konflikti visumā rodas ļoti bieži, kad skolēns, piemēram, kavē skolu vai atļaujas iziet no stundas. E. Rāfelds mēģina skolēnu pārliecināt, ka audzēknim svarīgi būt stundā līdz tās beigām, nevis iet ātrāk un, piemēram, stāvēt ēdnīcā rindā.

Drošības dēļ dienā mācību iestādes durvis tiek slēgtas. Audzēkņi nevar iet ārā pīpēt un bastot. Iziet var, uzrādot skolotāja rakstītu zīmi, taču daži nevēlas pakļauties. Iziet ārā nesen gribēja arī viens no E. Rāfelda audzināmās klases skolēniem. Domstarpības skolotājs risināja sarunu veidā turpat pie durvīm. Vispirms skolēns bijis ass, skolotājs arī pat dažus skarbus vārdus viņam pateica. Taču pamazām viņi viens otram sāka piekāpties un šo jautājumu atrisināja, un audzēknis skolu nepameta. «Ir svarīgi skolēnu pārliecināt. To esmu centies darīt savā praksē, jo citādi konflikts var saasināties un nekas labs sanākt nevar,» saka skolotājs.

Pedagogam ir jābūt gudrākam un jāizvairās skolēniem teikt asus vārdus, jo tas rada pretēju efektu. E. Rāfelds teic, ka 8. klases zēniem nevar iestāstīt, ka jāizpilda mājasdarbi, ka jāseko līdzi stundai; reizēm tiešām gribas pateikt kaut ko skarbu. Taču viņš ir pārliecinājies, ka ar asiem vārdiem un skaļo balsi viņam nekas nesanāk. «Ja es viņu mēģināšu pārliecināt, ka tas jādara, būs manāms rezultāts, lai gan ne vienmēr viņam tas mājasdarbs būs,» savā darba pieredzē gūtās atziņas stāsta E. Rāfelds.

Konfliktos kā direktora vietnieks viņš cenšas rast risinājumu, runājot gan ar skolēnu, gan ar skolotāju. Lai gan lielākos konfliktos var arī iesaistīt vecākus, vislabāk ir, ja pedagogs pats tiek galā ar skolēnu, jo šādi skolotājs ar skolēnu atrod pareizo valodu un viņu pārliecina.

Tweet