Veiktas izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā

 Grozījumi tika izstrādāti ar mērķi precizēt ziņas, kas ierakstāmas Biedrību un nodibinājumu reģistrā saistībā ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos, un konkretizēt atsevišķus Uzņēmumu reģistrā iesniedzamos dokumentus, to saturu un iesniegšanas kārtību. Likumprojekta izstrādāšanas procesā aktīvi piedalījās biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse un citas nevalstiskās organizācijas (NVO), kā rezultātā likumā tika iestrādātas vairākas normas, kas turpmāk atvieglos daudzu NVO darbību.

Biedrību un nodibinājumu likumā būtiskas izmaiņas ir ieviestas saistībā ar biedrībām aktuālo biedru sapulces kvoruma jautājumu. Ņemot vērā biedrību pārstāvju viedokli, ka likumā noteiktais kvoruma apjoms ir viens no galvenajiem administratīvajiem šķēršļiem biedrību darbībā, jaunā 37. panta 1. daļas redakcija paredz, ka turpmāk biedrības savos statūtos brīvi var noteikt biedru sapulcē nepieciešamo kvoruma apjomu – arī mazāku par pusi no biedru skaita.

Līdzšinējā likuma redakcija uzlika neizpildāmus uzdevumus biedrībām ar lielu biedru skaitu – trīs nedēļu laikā sasaukt atkārtotu biedru sapulci, ja kārtējā biedru sapulce nav bijusi lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ. Uzņēmumu reģistra izpratnē "sasaukt" – nozīmē noorganizēt sapulci, t.i. trīs nedēļu laikā sapulcei ir jānotiek. Jaunie grozījumi pa divām nedēļām pagarina atkārtotas biedru sapulces sasaukšanai paredzēto termiņu (37. panta 2. daļa), nosakot, ka atkārtota biedru sapulce ir jāsasauc ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā. Šīs izmaiņas neierobežo biedrību tiesības atkārtotu biedru sapulci sasaukt arī īsākā termiņā.

Attiecībā uz nodibinājumiem jaunie grozījumi paredz, ka nodibinājuma darbību turpmāk varēs izbeigt arī ar valdes lēmumu, ja par to nobalso divas trešdaļas no valdes locekļiem (1051. pants). Līdzšinējā likuma redakcija šādu iespēju neparedzēja.

Pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra līdzšinējo pieredzi, likumā ir precizēts vairāku Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu saturs, kas atvieglos reģistrā iesniedzamo dokumentu sagatavošanas darbu, precizējot atsevišķu dokumentu parakstīšanas kārtību (17. panta 2. daļa; 90. panta 3. daļa) un informāciju, kas ir jāatspoguļo biedru sapulces protokolā (37. panta 41. daļa) un nodibinājuma statūtos (90. panta pirmās daļas 7. punkts).

Ņemot vērā gadījumus, kad persona bez viņas piekrišanas ir ierakstīta Biedrību un nodibinājumu reģistrā kā biedrības valdes loceklis, turpmāk biedrībām, līdzīgi kā tas jau ir noteikts attiecībā uz nodibinājumiem, Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz katra valdes locekļa rakstiska piekrišana būt par valdes locekli. Savukārt biedrības valdes locekļu saraksts vairs nebūs jāiesniedz.

Jaunums, ko ievieš grozījumi likumā, – gada pārskati Uzņēmumu reģistrā vairs nav jāiesniedz. Gada pārskati ir jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā (izslēgta 2. panta 3. daļa un 102. pants). Ņemot vērā, ka likuma grozījumi stājušies spēkā 2010. gada 24. februārī, bet gada pārskatu pēdējais iesniegšanas termiņš ir 31. marts, daudzas organizācijas jau tagad var izmantot šo likuma "atlaidi".

Vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas tiks pieņemti tuvāko mēnešu laikā, spēkā stāsies arī Biedrību un nodibinājumu likuma 6. panta 3. daļas jaunā redakcija, kas noteic, ka biedrības vai nodibinājuma nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem biedrību un nodibinājumu reģistrā vai citos Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrētajiem un reģistrācijai pieteiktajiem nosaukumiem. Tas nozīmē: ja Komercreģistrā ir reģistrēta kapitālsabiedrība (SIA vai AS) ar nosaukumu Vārna, tad biedrība vai nodibinājums ar šādu nosaukumu vairs netiks reģistrēti. SIA "Lursoft" interneta mājas lapas meklētājā ir iespējams pārbaudīt, vai organizācijas nosaukums jau nav iepriekš reģistrēts. Šie nosacījumi neskar to biedrību un nodibinājumu tiesības uz nosaukumu, kas jau ir ierakstīts reģistrā līdz šī panta grozījumu spēkā stāšanās dienai.

Likuma jaunās redakcijas 16. panta 4. daļa paredz iespēju dokumentus Uzņēmumu reģistram iesniegt arī elektroniskā formā, izmantojot Uzņēmumu reģistra interneta mājaslapā pieejamo tiešsaistes formu. Taču pagaidām šī iespēja tehniski nodrošināta ir tikai komersantiem.
2008. gada 1. janvārī stājās spēkā Maksātnespējas likums, kas saistošs visām juridiskajām personām – tātad arī biedrībām un nodibinājumiem. Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumos ir norādīts, kādos gadījumos ir jāpiemēro Maksātnespējas likuma nosacījumi – maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana (64. pants), organizācijas darbības izbeigšana, uzsākot bankrota procedūru (55. un 106. pants). Tāpat ir precizēta likumā lietotā terminoloģija attiecībā uz Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajām ziņām par maksātnespējas procesa pasludināšanu, izbeigšanu un ziņas par maksātnespējas procesa administratora iecelšanu, kā arī pantu redakcijas, kas regulē biedrību un nodibinājumu darbības izbeigšanās kārtību.

2010. gada 13. janvārī stājās spēkā grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas motivētu atzinumu, izlemj, kurai organizācijai nodot likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas atlikušo mantu. Līdz ar to Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumos 62. pants ir papildināts ar otro daļu, kas noteic, ka sabiedriskā labuma organizācijas likvidators informē VID par likvidācijas procesa uzsākšanu. Likvidators ir atbildīgs par to, lai likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas manta tiktu nodota uzraugošās iestādes lēmumā noteiktajai sabiedriskā labuma organizācijai.

Citus NVO aktuālos jautājumus par biedrību un nodibinājumu darbības juridiskajiem aspektiem lasiet ikmēneša elektroniskajā izdevumā "NVO jurista padoms", kuru atradīsit NVO vortālā www.nvo.lv 

Tweet