Izveidota vienota programma mācību un metodisko līdzekļu autoriem

Neskatoties uz to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu mācību un metodisko līdzekļu izveidē ir noteiktas izstrādes tradīcijas, Latvijā līdz šim nav bijusi vienota izpratne par mācību grāmatu un metodisko līdzekļu veidošanu. Mācību materiāli tika veidoti pēc katra autora individuālajiem uzskatiem. Izstrādātās programmas mērķis ir pilnveidot mācību un metodisko līdzekļu autoru profesionālo kompetenci, sniedzot ieteikumus un konsultācijas, kā veidot, aprobēt un sagatavot mācību līdzekļus izdošanai.

Pirmie kursi mācību grāmatu autoru profesionālajai pilnveidei sāksies šī gada 12.martā, tos apmeklēs un kvalifikācijas sertifikātu iegūs 80 mācību un metodisko līdzekļu autori.

«Līdz šim sabiedrībā nereti veidojušās pamatotas diskusijas par mācību grāmatu kvalitāti, to piemērotību skolēnu interesēm un vajadzībām, kā arī atbilstību valsts izglītības un mācību priekšmeta standartam. Šobrīd autori, kuri veido mācību grāmatas, visbiežāk balstās uz savu pieredzi, un plašākas sistematizētas zināšanas par specifiskiem mācību līdzekļu izveides jautājumiem vairumam no viņiem nav. Tik plaša un daudzveidīga izglītības programma mācību līdzekļu veidotājiem Latvijā tiek piedāvāta pirmo reizi,» skaidro aktivitātes «Mācību un metodisko līdzekļu autoru profesionālā pilnveide» vadītājs Dr.philol. Arvils Šalme.

Viņš norāda, ka jaunā profesionālas pilnveides programma paredz 120 stundu garumā sniegt autoriem informāciju par mācību līdzekļu veidošanas organizatoriskajiem etapiem, skolēnu uztveres un vecumposmu psiholoģijas jautājumiem, atklāt jaunākas nostādnes lingvodidaktikas, sociolingvistikas, pedagoģijas, izdevējdarbības u.c. nozaru attīstībā saistībā ar mācību līdzekļu rakstīšanas, satura un izmantošanas aspektiem. Nākotnē šāda programma veicinās mācību un metodisko līdzekļu kvalitātes paaugstināšanos.

Mācību un metodisko līdzekļu autoru profesionālās pilnveides programmu projekta ietvaros izstrādāja Dr. paed. Zenta Anspoka (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas profesore), Mg. phil. Ligita Grigule (Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes studiju metodiķe.), Dr. phil. Vita Kalnbērziņa (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docente.) un Dr. psych. Guna Svence (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas profesore).
 

Tweet