LU filozofijas studenti vaino pasniedzējus plaģiātismā

LU filozofijas studentu vēstule ar filozofijas problēmām Latvijā paspējusi radīt pamatīgu viļņošanos, sevišķi tāpēc, ka studenti izsaka arī nopietnas aizdomas par plaģiātismu vairāku pasniedzēju darbos, raksta «Diena».

Vēstulē paustais apvainojums par Imanuela Kanta darbu tulkojuma plaģiātismu pašlaik radījis lielāko viļņošanos. Nopietnā pārmetuma kontekstā vēstulē minēti trīs profesori Rihards Kūlis, Igors Šuvajevs un Andris Rubenis.

LU Ētikas komisijas vadītāja Indra Dedze uzskata: šis ir tik nopietns jautājums, kas jārisina LU vadības līmenī, - tai būtu jāizveido pat atsevišķa komisija ar neatkarīgiem ekspertiem. Tikai pēc ekspertīzes varot izdarīt jebkādus secinājumus par plaģiātismu.

Taču šo jautājumu varētu skatīt arī no otras puses, Ētikas komisijai vai LU Goda tiesai izvērtējot arī studentu atbildību, ja izrādīsies, ka viņi nepatiesi apvainojuši LU pasniedzējus.

Rubenis norāda, ka neplāno vērsties pret studentiem, jo nevēloties ielaisties anonīmās spēlēs. Kūlis, vaicāts par reakciju uz studentu vēstuli, uzsver, ka telefonintervijā atbildi nesniegs un esot gatavs piekrist plašākai intervijai tuvākajās dienās, savukārt Šuvajevu sazvanīt neizdevās.

Sociālantropologs Roberts Ķīlis akcentē, ka iespējamā plaģiātisma jautājums rada šaubu ēnu pār Latvijas filozofiju, kas pazudīšot tikai, ja iesaistītie profesori nāks klajā ar pārliecinošu publisku situācijas skaidrojumu. Mulsinoši esot arī tas, ka citi disciplīnas pārstāvji, kam būtu jāreaģē, ņemot vērā plaģiātisma jautājuma nopietnību, par to nerunā. Ar studentiem tikties gatavojas LU rektors Mārcis Auziņš.

Pirmo studentu vēstuli parakstīja «Gojko Mitičs un draugi». Grupas publiskā seja ir otrkursnieks Armands Leimanis, taču pašlaik aiz tās stāvot apmēram 40 studenti, no kuriem daudzi vēl nevēloties nonākt atklātībā. Arī vēstule publiskajā telpā nonākusi pāragri, jo jaunieši vēlējušies klusībā gatavoties diskusijai par filozofiju Latvijā, kas plānota maija sākumā, taču neplānoti noplūdusi vēstule, kas bijusi paredzēta 2. kursa iekšējai lietošanai.

Lai diskusijai sagatavotos, studenti plāno rūpīgāk papētīt vairākus jautājumus, tostarp par LU Filozofijas un socioloģijas institūta naudas izlietojumu. Studentu plānos esot, piesaistot pasniedzējus no citām augstskolām un pašu fakultātes labākos akadēmiskos spēkus, izstrādāt jaunu filozofijas studiju programmu «darbdienas filozofijā», kas 19., 20. gadsimta filozofijā pievērstos analītiskajai tradīcijai, mūsdienās - kognitīvo zinātņu filozofijai, savukārt nākotnē - eksperimentālajai filozofijai. Armands tic, ka «nekad iepriekš filozofijas studenti nav bijuši tik tuvu izmaiņām».

Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Gvido Straube stāsta, ka pirmoreiz pieredz tik asu studentu vēršanos pret pasniedzējiem. Ja studentiem izdotos piesaistīt akadēmiskos spēkus un izstrādāt kvalitatīvu programmu, teorētiski pastāvot iespēja, ka to var ieviest, pieļauj dekāns.

Arī LU Studiju programmu Kvalitātes novērtēšanas komisijas komisijas loceklis Rinalds Gullbis atzīst, ka studentiem ir tiesības pieprasīt izmaiņas studiju programmā, taču konkrētajā gadījumā filozofiem skaidrāk jāpierāda esošās programmas kvalitātes problēmas. Gadījumi, kad studenti iebilst pret programmu kvalitāti, esot retums, taču šī neesot pirmā reize, kad par to sūdzas filozofi.

Pirms pāris gadiem tika saņemta sūdzība, ka bez fakultātes domes un programmu padomes akcepta būtiski mainīta programma. 

Tweet