Emigrācija – šūpolēs starp īstermiņa risinājumu un ilgtermiņa problēmu

Nesoli, ko nevari izpildīt!

«Emigrācija ir milzīga ekonomiska problēma,» uzsver ekonomiste Raita Karnīte. Tās negatīvās sekas ir iespējams slāpēt vai nu ar atvieglotu imigrācijas politiku, proti, aizstājot aizbraukušos ar vēl lētāku darbaspēku no citām valstīm, vai arī risinot šo problēmu pēc būtības - valstī, no kuras bēg tās pavalstnieki, izveidot daudz pievilcīgākus dzīves apstākļus nekā tajā valstī, uz kuru viņi bēg.

«Apelēt pie cilvēku sirdsapziņas vai tēvzemes mīlestības situācijā, kad ilgstoši nav iespējams atrast darbu vai arī ar esošo atalgojumu nav iespējams nodrošināt sev normālus dzīves apstākļus, ir lieki,» atzīst Raita Karnīte. Lai arī «Swedbank» ekonomists Mārtiņš Kazāks nav tik kategorisks un uzskata, ka arī sociālās kampaņas, tai skaitā, atgādinot Latvijas iedzīvotājiem, ka viņi ir vajadzīgi savai valstij, nebūs liekas arī tagad, tomēr tas var būt tikai viens no «ieročiem» kā bremzēt Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz ārvalstīm. «Ir svarīgi nesteigties ar solījumiem, ko nevar pildīt. Šo situāciju var mainīt tikai pasākumu kopums, un tam diemžēl būs vajadzīgs ilgs laiks. Iesākumā varbūt varētu sākt ar to, ka valdība spēj skaidri pateikt, kādas izmaiņas nodokļos mūs sagaida un kā tiks sabalansēts nākamā gada budžets,» uzsver Mārtiņš Kazāks.

Ekonomistu un pētnieku paustās bažas par demogrāfisko situāciju un to, ka emigrāciju atbalsta arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, nav vainagojušās politisko nostādņu maiņās. Šķiet, tā pēc politiķu uzskata nav steidzami «dzēšamā problēma» un īstermiņā daļēji pat risina sociālos jautājumus. Un galu galā – patlaban valstij nav reālu piedāvājumu ne tiem iedzīvotājiem, kas jau ilgstoši ir bez darba, ne arī tiem, kas darbu zaudē šodien. Iespējams, tieši Latvijas valdības iepauzēšana ir radījusi to, ka emigrācija būs viena no tēmām, kurai Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti plāno pievērst galveno uzmanību nākamajā gadskārtējā Latvijas ekonomikas novērtējumā.

SVF misijas Latvijā vadītājs Marks Grifitss atzīst, ka ir nobažījies par izglītota un kvalificēta darbaspēka emigrāciju no Latvijas, jo nākotnē šāda tendence var samazināt nodokļu ieņēmumus, apgrūtinot iespējas finansēt pensiju izmaksu un citu maksājumu veikšanu. Viņš atzīst: «Emigrācija ir drošības vārstulis, kas var palīdzēt pārvarēt Latvijas smago bezdarba problēmu. Tomēr, ja uzņēmēji un kvalificētākie strādnieki aizbrauks no valsts lielā skaitā, Latvija zaudēs tieši tos cilvēkus, kas varētu veidot jaunas firmas un darba vietas.»

Situācija neuzlabojas
 
«Diemžēl ir skaidrs, ka situācija nodarbinātības jomā Latvijā ātri nevar uzlaboties. Nav iespējams ļoti strauji radīt jaunas darba vietas,» atzīst Mārtiņš Kazāks. Tieši tas ir viens no būtiskiem iemesliem, kas liek domāt, ka darbaspēka kustība uz ārvalstīm turpināsies.
Šī gada februārī bezdarba līmenis bija sasniedzis jau 17,1% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem un bez darba bija jau 191,1 tūkstotis cilvēku. Savukārt aktīvo darba meklētāju skaits bija vēl lielāks – pagājušā gada nogalē tie bija 229,4 tūkstoši jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Turklāt pērnā gada nogalē ir dubultojies to iedzīvotāju skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu. Tādi bija 44,4 tūkstoši jeb 7,1% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita.

Tāpat ir būtiski sarukuši Latvijas iedzīvotāju ienākumi. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pamatdarba vietā neto (pēc nodokļu samaksas) darba algu līdz 200 latiem mēnesī saņēma 39% darba ņēmēju Latvijā, kas ir par 14 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt līdz 300 latiem atalgojumu saņem 65% no visiem Latvijā strādājošajiem. Lai arī ekonomisti uzskata, ka šāds ienākuma līmenis parāda, ka ekonomika daļēji «ieslīgst» pelēkajā zonā, tomēr nenoliedzami tik zems atalgojuma līmenis arī ir būtisks arguments to pusē, kas steidz pamest valsti.

Arī iedzīvotāju vidū veiktās aptaujas liecina, ka atbalsts par labu emigrēšanai palielinās. Pasliktinoties materiālajam stāvoklim, no Latvijas būtu gatavi emigrēt gandrīz 31% iedzīvotāju, liecina SKDS pērn novembrī veiktā aptauja. Pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri, tikai parādoties tādai iespējai, būtu gatavi pamest šo valsti. 2009. gada novembrī «aut kājas» un doties prom, bija gatavi ļoti daudz iedzīvotāju – 52,4%. Iepriekšējos gadus šādi noskaņoto skaits bija svārstījies 30% robežās.

Arvien naskāk

No Latvijas aizbraukušo skaits kopumā pērn varētu būt sasniedzis 30 tūkstošus, iepriekš atzina Latvijas Universitātes profesors un darbaspēka migrācijas pētnieks Mihails Hazans. Turklāt viņa veiktie pētījumi, pēc daudzu domām, pašlaik arī ir visticamākie, kas var raksturot darbaspēka migrācijas tendences.

Turklāt der arī atcerēties vēl kādu tendenci - lai gan krīzes ietekmē ir noplakusi kopējā viesstrādnieku plūsma, piemēram, uz Lielbritāniju, tieši Latvijas un arī Lietuvas iedzīvotāji ir tie, kuri uz šo valsti pa savu tautiešu iemītajām taciņām dodas arvien vairāk un vairāk. Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas informācija liecina – pagājušā gada pēdējā ceturksnī iebraukušo viesstrādnieku skaits, salīdzinot ar 2008. gada pēdējiem trim mēnešiem, ir samazinājies par 7,5% jeb 26,6 tūkstošiem. Tikmēr Latvijas viesstrādnieku skaits šajā laikā ir vairāk nekā dubultojies, sasniedzot 5035 cilvēkus.

Turklāt diezin vai migrāciju spēs apturēt arī Latvijas ekonomikas krituma zemākā punkta sasniegšana, kas, pēc ekspertu domām, jau ir notikusi. Kaut arī zemāk vairs neesot kur krist, darba tirgū papildu nodarbinātības iespējas vēl iezīmējas ļoti neskaidri. Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons prognozē, ka gada beigās bezdarba līmenis varētu sasniegt pat 22-24% no darbspējīgo iedzīvotāju skaita.

Arī Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Baiba Paševica norāda: «Nekādi uzlabojumi neatspoguļosies bezdarba situācijā uzreiz. Pirmkārt jau uzreiz un strauji netiks radītas jaunas darba vietas. Lai uzņēmējiem būtu vajadzība pēc jaunām darba vietām, viņu biznesam ir jāattīstās plašāk nekā līdz šim. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ bezdarbs nemazināsies tik strauji, kā uzlabosies ekonomiskā situācija. Lai gan, protams, ar zināmu nobīdi laikā tas dos savu rezultātu.» Vienlaikus piebilstot, labā ziņa varētu būt kaut vai tas, ka bezdarbnieku rindas vairs nepapildināsies.
 
Valsts piedāvājums

Latvija pašlaik saviem bezdarbniekiem kā alternatīvu aizbraukšanai piedāvā mācības, kurās var mainīt vai uzlabot darba prasmes, vai arī pagaidu subsidētos darbus - pārsvarā pašvaldībās. Protams, ir arī iespēja dibināt uzņēmumus pašiem un vismaz nodrošināt ar darba vietu sevi un savu ģimeni. Tieši to kā alternatīvu strauji pieaugošam bezdarbam un emigrācijai piedāvā Ekonomikas ministrija (EM).

Uz jautājumu – kā apturēt prom braucošos, EM sniedza atbildi uz vairākām lapaspusēm. Un proti, kā pirmais pasākums tika minēta «jau 2009. gada oktobrī valdībā apstiprinātā Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, kuras galvenais mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai mudinātu bez darba palikušos iedzīvotājus uzsākt savu uzņēmējdarbību». Tiesa gan – Saeimā atbilstoši likumi, kas ļautu iedzīvināt koncepciju dzīvē, proti, būtiski vienkāršot mikrouzņēmumu grāmatvedības kārtošanu, ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu, izveidot jaunu uzņēmējdarbības formu, joprojām top un varētu būt gatavi šī gada pirmajā pusē.

Tāpat no šī gada 1. janvāra arī rīdzinieki var pieteikties mazo un vidējo uzņēmumu mikrokreditēšanas programmā. Turklāt mikrokredītus varēs saņemt tādas fiziskās personas, kas vēl nav uzsākušas, bet pēc lēmuma pieņemšanas par mikrokredīta piešķiršanu trīs mēnešu laikā reģistrēs savu saimniecisko darbību.

Tāpat Labklājības ministrija gatavojot grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka bez darba palikušajiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir iespējams saņemt aprēķināto bezdarbnieka pabalstu sešus mēnešus, ja tiek veidots mikrouzņēmums.

EM līdz 2010. gada 30. jūnijam jāsagatavo (un turpmāk katru gadu līdz 30. jūnijam) un jāiesniedz noteiktā kārtībā valdībā informācija par nozarēm, kuru darbības veicināšanai būtu nepieciešams ieviest pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi, norādot vispārējo statistisko informāciju par nozari un problēmas, ko risinās samazinātās likmes ieviešana, kā arī sasniedzamos mērķus. Te gan jāpiebilst, ka Finanšu ministriju ir izstrādājusi jaunās nodokļu politikas nostādnes, kurās tieši norādīts, ka būtu nepieciešams atteikties no samazinātam PVN likmēm.

Iespējas un to izmantošana

Ekonomikas eksperti uzsver, ka nenoliedzami dažāda veida atvieglojumi uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī aktivitātes stimulēšana ir apsveicama. Tāpat ne viens vien steidz atkal norādīt uz latviešu īpaši kūtro dabu un vēl joprojām visai vājo vēlēšanos pašiem kļūt par uzņēmējiem. Taču vienlaikus – nevar arī uzskatīt, ka pie joprojām rūkošā iekšējā patēriņa mikrouzņēmumu dibināšana var būtiski uzlabot esošo situāciju.

«Negribu neko sliktu teikt par frizētavām un puķu veikaliem, bet vai ar to ir iespējams glābt mūsu ekonomiku un cilvēkus no bezdarba? Jā, šādi ir iespējams kaut ko nopelnīt, bet tā ir knapa iztikšana,» atzīst Mārtiņš Kazāks. Viņš uzsver, ka Latvijai ir nepieciešami lieli un vidēji uzņēmumi, kas var «barot» mazos uzņēmumus. Tad šī sistēma ir efektīva un spējīga darboties.
Lai ekonomika attaptos, tai ir vajadzīgas finanses, kas visu iekustina, un cilvēki, kas ne tikai rada vērtības, bet arī tērē naudu, lai sevis saražotās vērtības pirktu. Lai cik tas skaudri skanētu - aizbraucēji ar šādu lēmumu vēl vairāk pasliktina ekonomisko situāciju Latvijā un padara grūtāku dzīvi šeit palikušajiem draugiem un radiem. «Iedzīvotāji ne tikai ražo preces un pakalpojumus, proti, rada produktus ar pievienoto vērtību. Viņi ir arī tie, kas tērē savu naudu par šiem pakalpojumiem un precēm. Tie cilvēki, kuri aizbrauc, šeit savu naudu netērē. Tas nozīmē, ka iekšējais patēriņš samazinās un cilvēki turpina zaudēt darbu, jo preces un pakalpojumus pērk mazāk,» norāda Raita Karnīte.

Migrācijas plūsmas

Lai gan ekonomiskā situācija nav viegla arī ārvalstīs, tomēr darbu tur atrast var. „Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla mājas lapā visu laiku ir aptuveni miljons pieejamo vakanču. Ja paskatāmies datus, ko sniedz darbā iekārtošanās firmas, tad arī tur trešajā vietā iekārtoto cilvēku skaita ziņā pēc Lielbritānijas un Norvēģijas, piemēram, ir Spānija, kaut arī tur ir augsts bezdarba līmenis,” stāsta Baiba Paševica. Tiesa, no valstu pirmā sešnieka, kurās darbu atrod latvieši, līdz ar krīzes saasināšanos ir izkritusi Īrija. Tomēr tās vietā aug interese par darbu Somijā. 

Pasaules attīstītās valstis, kurās ir liels skaits darba vietu un augstāks atalgojuma līmenis, pievilina daudzus viesstrādniekus. Turklāt turku, marokāņu, albāņu, ķīniešu un citu tautību viesstrādnieku vidū Eiropā kopš Eiropas Savienības paplašināšanās stabilu vietu ir ieņēmuši arī jauno dalībvalstu pārstāvji – poļi, rumāņi, arī latvieši un lietuvieši. Brīvā darbaspēka kustība atvieglo ES pilsoņu pārvietošanos savienības iekšienē un mazina birokrātiskos šķēršļus. Ne velti Lielbritānija atzīst, ka kopš 2004. gada piedzīvojusi lielāko migrācijas vilni kopš Otrā pasaules kara laikiem.

Saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat datiem savienības dalībvalstīs ārvalstnieki veido 6% no iedzīvotājiem jeb 30,8 miljonus. Tostarp 11,3 miljoni no tiem ir ES dalībvalstu pilsoņi, kas dzīvo citas dalībvalsts teritorijā. Tiesa, lai gan latviešiem nereti šķiet, ka no Latvijas aizbraukusi ir teju puse valsts un Londonā uz ielas ik pa laikam var satikt tautiešus, mūsu ir pārāk maz, lai Latvijas iedzīvotāji būtu nopietns migrācijas avots Eiropā.

Tomēr, lai arī mazskaitlīgs,  Baltijas valstis visdrīzāk turpinās būt stabils migrācijas avots pārējām ES valstīm, jo te ir viens no lielākajiem bezdarba līmeņiem – no 22,8% Latvijā līdz 15,2% Igaunijā (pēc Eurostat vērtējuma). No citiem ES dalībniekiem starp Baltijas valstīm ar savu bezdarbu ir spējusi iespraukties tikai Spānija. 

Tweet